Protestanu ētikā Vēbers raksta, ka nacionālas un reliģiskas minoritātes, kas ir subordinētas valdošai grupai un līdz ar to izslēgtas no politiskā procesa, nereti gūst ekonomiskus panākumus. Viņš to saista ar subordineto grupu vēlmi (desire) apmierināt un apliecināt spējas un panākumus, ko tām atņem politikā. Interesanti, ka viņš arī kā piemērus min ebrejus, poļus u.c.
Otrajā rindkopā "white people" vairāk šķiet kā melnā kaste, nevis skaidrību rosinošs jēdziens.