Ok, var tā uzskatīt. Bet kā ar conditions of possibility tādām iniciatīvām? Divi punkti uzreiz nāk prātā. Pirmais, statistikai ir vēsture, šajā gadījumā, iespējams, pat ļoti nesena. + Te Hārvijs tam iezīmē plašāku ekonomisko kontekstu (varbūt, tas nav tieši lekcijas temats kā tāds). Otrais, runājot par "vidusšķiras aksesuāriem" individuālā/subjektivitāšu līmenī, varam atsaukties uz noteiktu habitus, vai arī valdošu vidusšķiras ethos, kā nozīmi sabiedrības funkcionēšanā, tajā skaitā politekonomiskā, nevar pārvērtēt.