Labās skolas bērni II rakstās. Lēni.
Vakar kā reiz vienu satiku. Foršs džeks, bet iekšēji salauzts.
Varbūt man skauž. Nezinu.

Gribas kādu, ar ko padalīties nepiedienīgās domās. Tikai domās.
Par to, kā tagad gribas tik ļoooti, bet spēka nav, bet, iespējams, tāpat - ielīdīšu zem segas, ļaušu rokām vaļu, elpai palikt straujai, tad atslābt... un no rīta nevarēs saprast, vai tas bija tikai sapnis...