Tajā netipiski siltajā oktobra vakarā mēs izgājām no Dailes teātra un devāmies uz mašīnu.
“Kāpēc tu tā skrien?” – man aizelsies jautāja Olivers.
“Es jau nemaz neskrienu, tikai ātri eju” - es atbildēju. Mēs tikko bijām apsteiguši visu pūli, kas no teātra jau bija izplūdis pa apkārtnes krustojumiem, un lēnā garā, pārspriežot redzēto, devās pa mājam.
“Bet tu ej ĻOTI ātri. Kāpēc?”
Es pasmaidīju.
“Te ir pilsēta, tā vajag. Ja tu iesi lēni, pilsēta tevi apēdīs. Nu, ne apēdīs, bet tu tajā pazudīsi.”
“Es nesaprotu.” – Olivers novilka.
“Redzi, ja tu ej lēni, tātad, tev nav plāna. Nekur nav jābūt, nekur nav jāpaspēj. Bet pilsētā plāna nav tikai vājajiem. Stiprie nekavējas, viņi pastumj malā tos, kas čammājas uz ietves un pazūd. Stiprie negaida zaļo gaismu luksoforā – viņi iet, kad nav mašīnu. Dažreiz iet arī tad, ja mašīnas ir. Pilsēta ļauj viņiem būt.”
Citādi ir ar vājajiem. Tiem, kas laiski pastaigājas, groza galvu, kaut ko pēta. Pilsēta viņus pamana. Un tu negribi, lai pilsēta tevi pamana, o, tici man. Tas sākums būs vienkāršs. Tev paprasīs cigareti vai sīknaudu. Ja būsi uzvedies izcili jocīgi, varbūt piedāvās pazīlēt. Un it kā viens un vienkāršs gadījums, tu teiksi. Kam negadās. Bet nē, pilsēta nemaz nav tik liela, un tu taču pārsvarā esi vienos un tajos pašos rajonos, vai ne? Nu lūk, ne tikai tu.
Un nesaki, ka tā taču nav pilsēta, tie ir gopņiki, urlas un huligāni. Bet kā tu domā, kas tad ir pilsēta? Viņi jau arī ir pilsēta. Pilsēta viņus ir padarījusi par tiem, kas viņi ir. Viņi kalpo pilsētai, ļauj tai izsūkt viņu nožēlojamo eksistenci un tiek izmesti, kad pilsētai vairs nav vajadzīgi. Kurš kapos, kurš cietumā. Domā, ka mazais Vova vai Žeņa piedzima, sapņojot par cigarešu streļīšanu un narkotiku tirgošanu? Nē, protams, ka nē. Bet pilsēta piespieda viņus – būt ātrākiem, veiklākiem, nekaunīgākiem par citiem. Un tagad viņi medī nākamos pilsētas upurus. Tos, kas neiederas. Tos, kas nesteidzas. Kurus pilsēta neaizstāvēs.
Tāpēc tu ej ar mērķi. Vienmēr. Esi ātrāks par pūli, zini, kur un kad var iet pie sarkanā, kur uzmanīgi jāskatās pie zaļā.