Viņu šodien aiznesa vētra,
bez drāmas un patosa lēta.
Piemiedza aci un pateica čau,
mirklis, un viņas vairs nav.

No rīta jau būs pavisam ne tā -
auksti un siltums tikai atmiņā.
Bet aizies rudens, pāries ziema,
un pienāks atkal viņas diena.

Vētra šodien aiznesa viņu,
neatstāja ne vēsti, ne ziņu.
Izliksimies, noslaukot asaru,
ka dzejolis šis ir par vasaru.