Garastāvoklis:	sarūgtināts
Mūzika:	Gorans Bregovičs "Music for Weddings and Funerals"
Entry tags:	es klausos

pieci viltīgi francūži
šodien sammertaims sagādāja vilšanos... konkrēti ansambļa Bratsch koncerts, kurš tika reklamēts kā "Džeza mūzikas koncerts" ar piebildi, ka "Ansambļa koncerti ir allaž spoži, ārkārtīgi emocionāli un tehniski nevainojami". well...

uz skatuves bija pieci nedaudz viltīga paskata paveci francūži (vai Francijas čigāni), kuru izpildījumam absolūti pietrūka šarma un dinamikas, viņi it kā jau spēlēja "čigānu, rumāņu, ebreju, grieķu, ungāru, krievu un arābu mūziku", bet mūzika šķita nedzīva, lai arī dažādu tautu ietekmē, tomēr visnotaļ vienveidīga, bez katras individuālās etniskās dzirksts. jā, iespējams, tehniski precīzi, bet bez dvēseles. koncerta otro daļu pavadījām kafejnīcā pie viskija glāzes un tādā settingā Bratsch bija daudz labāk panesami. Kā starpbrīdī izteicās divas šarmantas pie mūsu galdiņa piesēdušās pusmūža (ap 60?) sievietes: "kad mēs bijām Ungārijā, tieši šādu mūziku spēlēja krogā, tikai nedaudz dzīvelīgāk".

un ar džezu šai mūzikai arī nebija pilnīgi nekāda sakara - tik vien kā nosaukums programmiņā "džeza ansamblis". pēc stila tas bija kaut kas līdzīgs sliktas kvalitātes Bregovičam.

atgriezos mājās un noklausījos Gorana Bregoviča kāzu un bēru dziesmu disku un sapratu, ka šajā žanrā Bregovičs ir ģēnijs. bet Bratsch pavisam noteikti nav.