nu, jā, es varu atbildēt tikai par sevi, par citiem būs grūtāk.

manā gadījumā es biju līdzīpašnieks kompānijai, ko mēs no 10 cilvēku komandas ~10 gadu laikā izaudzējām līdz 300 cilvēku uzņēmumam un pārdevāmies vienai ārzemju korporācijai. tā kā pamata komanda mums bija jau izveidojusies agrāk un pēc pārdošanās man vēl 3 gadus pēc līguma vajadzēja nostrādāt korporācijā, tad kopumā man tas bija 16 gadu darbs, brīžiem ne tikai vienkārši grūts, bet gandrīz jau vājprātīgs. bet nu summa summarum, šķiet, ka bija tā vērts - pa 3 gadiem esmu pilnībā atguvies no tā dzīves perioda un sačiņījis veselību, gan fizisko, gan garīgo.

bet vispār Buenosairesa ir pilna ar cilvēkiem no visām pasaules malām ar noslieci uz klaidonību. tiesa, no Austrumeiropas esmu saticis diezgan maz cilvēku, vairāk no Ziemeļamerikas/REiropas/Austrālijas/Japānas. grūti skaidrot, kāpēc tā, jo ne visi atbraukušie rietumnieki nāk no ļoti labi situētām ģimenēm. liela daļa atbrauc un uzreiz sāk neoficiāli strādāt bāros un hosteļos, paralēli izveicot aktivitātes, kādas nu šī brīnumainā pilsēta piedāvā; vēl daļa "iesprūst" Buenosairesā sava pēcskolas/pēcaugstskolas/pēcarmijas gap-year laikā.

interesants piemērs (tādā ziņā, ka, lai brauktu gap-year-ā nav jābūt miljonāra atvasei) bija viens vācu puisis, kurš par 8000EUR (ko pats bija pēc vidusskolas, strādājot un taupīgi dzīvojot, ietaupījis 1-2 gadu laikā) bija devies, neatceros 8 vai 12 mēnešu ceļojumā pa Dienvidameriku (8KEUR ietvēra arī lidmašīnas biļeti turp-atpakaļ). tiesa, viņš ceļoja ļoti taupīgi un izvairījās no dārgākajām Dienvidamerikas valstīm, kā Čīle, Brazīlija, Argentīna. bet nu tomēr. ok, Ljā pēc vidusskolas 1-2 gadu laikā 8Keur sakrāt varētu būt pagrūti. bet nu šogad man viena latviešu paziņa, kas dzīvo Īrijā, uz 2 mēnešiem atbrauca (hellcat, ja kas). viss atkarīgs no prioritātēm un trakuma pakāpes.

un tas, vai tu mācies valodu, tango, ceļo riņķī vai vienkārši guli pludmalē, tas jau vairāk no personīgā klikšķa galvā atkarīgs. katram savs ;-)