es laikam esmu vecmodīgs, bet man liekas neforši, ja skūpstoties neizņem košļeni no mutes. jebšu tur kaut kāds īpatnējs šarms ir, kuru man savos gados vairs nesaprast?

p.s. un vispār man ir trauma uz košļenēm: nepatīk, ja ar mani dejo tango un košļā (disenē vēl ir OK), nepatīk, ja ar mani sarunājas un, sēžot pretim, gremo kā govs. kas vēl... ā, Latvijā dejošanas mēģinājumos necietu cilvēkus, kas mēģinājuma laikā nevarēja atteiksties no košļāšanas: padomju laika rūdījums, kad vadītāja uz stingrāko gan pirms pirmā mēģinājuma, gan arī katrā konkrētajā gadījumā aizrādīja, ka košļeņot var pirms un pēc mēģinājuma, bet mēģinājuma laikā vai, pasarg dies, koncertā jau nu nekādā gadījumā.