kāda bija tā mantra?
ej gulēt, Putnu Bulbuli, ej gulēt...

un tā kā konceptuālā aitas gaļa smird* un konceptuālie aitas vilnas džemperi** kož, tad aitas skaitīt arī nav iekāriena.



* konceptuālā aitas gaļa tiek pasniegta Londonas libāniešu lētajās ēstuvēs, un tur tā, patiešām, nepatīkami smird, ja netiek apēsta 5 minūšu laikā. jāatzīmē, ka Argentīnā aktuālā aitas gaļa [pretstatā konceptuālajai, kas vēl aizvien dzīvo manā galvā] nesmird it nemaz un ir izcili garšīga.

** konceptuālie aitas vilnas džemperi nāk no bērnības, kad tie koda kā traki. patlaban aktuālie manā pārvaldījumā esošie džemperi nekož it nemaz (un kurš gan tos velk 25 - 35 grādu siltumā), bet stereotipiskajai aitu skaitīšanai tas nepalīdz. kā sāku skaitīt aitas, tā sajūtu pretīgo libāņu jēra smaku degunā un bērnības džempera košanu plecu rajonā.

un tagad vēlreiz: PUTNU BULBULI, EJ GULĒT. NEKAVĒJOTIES, JA?