Jā, un kā jau te jūzere glamour pieminēja, kāzas. Mani ieaicināja par vadītāju. Šovakar jābrauc "skatīties vietas". Atrakcijām, fotomirkļiem, piestāšanās brīžiem. Man tas altruisms kā "vēl pēdējais šotiņš" bārā - ne vienmēr vajadzīgs. Šī laikam būs tā nevajadzīgā reize. "Kāpēc tā?", es dzirdu jūs satraukti jautājam, citam caur citu. Tāpēc, ka man kāzas - tad, ja tās nav tuvu draugu kāzas - šķiet ij intīmas, ij apzīmogotas ar "neizbēgamo tradīciju" zīmi. Un tas tav tikai par koka karotēm, šķīvjiem, cirvjiem un līku, rešņu burkānu. Tas ir arī emocionālā līmenī. Tās sajūtas ir jau nokomplektētas, atliek tikai paņemt. Vai tu gribi vai ne. Tātad, man ir sajūta, ka šis intimitātes līmenis ir teju tik dziļš, itin kā mani būtu aicinājuši nevis vadīt kāzas, bet izmazgāt viņiem zeķes. Vai, nedod dievs, truseļus. BET Gan jau tā atkal būs jauna pieredze un visi būs laimīgi un tomēr ielies sev to "pēdējo šotiņu". Un ne jau tikai sev vien. P.S. Ja zināt kādu jautru kāzu atrakciju, uzrakstiet, lūdzu komentāru. Gūglēt šo tēmu man neceļas, es jūtu, ka tādā gadījumā varu ātri nokļūt pie "interneta beigām". |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On August 9th, 2016, 12:06 am, apolineers replied: Un mēs labi zinām, ka pieclatniekam tagad ir nostaļģiska nozīme. |
tas atkarīgs, cik daudz cilvēku kāzās, bet man bija burvīga atrakcija. tas pie viesu skaita līdz 20. katrs pirms tam uzraksta īsi kaut ko par jauno pāri, bet vēlams pusšifrēti un smieklīgi) un jaunais pāris lasa un mēģina uzminēt, kas ir rakstījis. ak, šausmas, brīdī, kad es to šeit tā uzrakstīju, es saprotu, cik tas ļoti izskatās muļķīgi. bet dzīvē bija milzonīgi jautri, man gan ir jatri draugi.. On August 9th, 2016, 01:11 pm, apolineers replied: Paldies, šis varētu derēt. |
On August 15th, 2016, 11:48 am, muhacakatuha commented: Tradicionāla padarīšana ir "kāzu amati". Kaut kādi jocīgi pienākumi, ko izdala saviesīgās daļas sākumā, un otrā rītā amatpersonām jāsniedz atskaite - vēlams, asprātīga. Es vienu pašu reizīti vadīju kāzas - nu tur pagodinājums un nevar atteikt, un jauki cilvēki... Un pēc tam sev nosolījos, ka citreiz to darīšu tikai par naudu, jo tas tomēr ir kā īsts darbs, kas prasa pamatīgu sagatavošanos. Paldies Dievam, par naudu neviens nav gribējis :) |