mazpilsētas
Mazpilsētas, kad tajās vairs nedzīvo, kļūst vēl desmit un simttūkstošastoņas reizes lēnākas, nesteidzīgākas, tukšākas, nekādākas. No rīta pamostos, uzvāru kafiju un aizmiegu, pamostos un tā ir labi padzisusi. Lēnām malkoju, atkal lasu daiļliteratūru. Kortasāra stāstus. Logi vaļā, kaimiņu bērneļi skraidelē pa kāpnēm, bet tā visu dienu. Līdz ar to atšķirt rītu no vakara arī pēc tā nevarēsi. Vismaz vienu cilvēku tu tur vēl pazīsti, vismaz viens eksistējošs telefona numurs ir saglabāts. Tāpēc alus vakarā un velosipēdi naksnīgās ielās..bet tas viss jau bija gadus desmit atpakaļ. Vienīgais sarunu temats ir atmiņas. Vienīgās atmiņas ir sarunas. Pēc tam iestājas klusums. Izmazgāju zobus un aizmiegu. Lai no rīta pamostos, uzvārītu kafiju un vēlreiz iemigtu..