iemīlēties sapnī
diezgan savādi ir iemīlēties sapnī. kamēr tu sapņo, viss ir jauki. arī kad pamosties, patīkami sākt dienu ar tādu pozitīvu nakti. un nodzīvot dienu ar tādu pozitīvu rīta sākumu, jauki pat iet gulēt pēc tādas gaiši domājošas dienas. bet. sapņa sajūtas sajožas ar īstajām un liekas, esmu iemīlējusies pa īstam. bet tā galīgi nav persona, kurā vajadzētu iemīlēties; vismaz neko uzsākt jau nu noteikti nevajadzētu; pat nevarētu. pamazām piezogas sajūta par garīgu izvarošanu sapnī- kāds piesien manas stīdziņas kaut kur tur un tur...un tagad te sēžu ērmīga šādā skaistā pavasara rītā un mulstu. un liktenīgi, ka bībers piektdien runāja par šniclera sapņa sonāti un beigās noteica: nevar nodalīt neuzticību sapnī, no neuzticības dzīvē. un es nodomāju, muļķības. bet tagad kožu pirkstos. sazvērestības skaistums un joks.