Nedienas ar krāsu. Kā jau minēju, par Covid-19 daudz nerakstīšu
Pagājušajā gadā manā krāsu veikalā man ieteica krāsot māju ar speciālu krāsu, lai pasargātu sienas no sezonai īpaši prognozētām stiprām lietavām. Tāpēc es nopirku dažus galonus krāsas un nokrāsoju ārējās sienas ar diviem krāsas slāņiem ar 21 dienas starpību, jo acīmredzot tieši tā jums vajadzētu darīt ar šo krāsu, lai gan sākotnējās reklāmās tika apgalvots, ka viens krāsas slānis 100% efektīvi novērš izbalēšanu un krāsa nelobīsies. Izrādās, tikai sešus mēnešus vēlāk krāsa sāk plaisāt un krāsa ir dramatiski izbalējusi. Es eju lūgt paskaidrojumus savā krāsu veikalā, un darbinieks paskaidro, ka, lai gan krāsa ieplaisājusi un izbalējusi, tā tomēr ir pasargājusi manas sienas no pelējuma, un mudina mani iegādāties vairāk krāsas, lai uzklātu trešo krāsas kārtu. Tāpēc es uzkrāsoju trešo kārtu, un, protams, pēc sešiem mēnešiem krāsa atkal ir saplaisājusi, un caur iekšējām sienām ir pat pelējuma pēdas. Es atgriezos pie pārdevēja un nikni sūdzējos par krāsu. Es saņēmu stingru pārmetumu, viņš izteica tirādi, sakot, ka man vajadzētu uzticēties ekspertiem un ka es esmu sava veida sazvērestības teorētiķis (to dzirdot visi pircēji veikalā no manis novērš skatienu). Izrādās, ka krāsa esot bijusi neefektīva, jo mans kaimiņš, kurš ir lietus noliedzējs un anti-krāsists, nav pārklājis savas ārsienas ar tādu pašu krāsu. Tagad pārdevējs man ir iedevis pastiprinošas krāsas slāņa plānu, kurā viņš liek krāsot manas sienas ik pēc sešiem mēnešiem, taču šķiet, ka man būs jākrāso arī savu bērnu koka māja, lai krāsa tiešām darbotos.