[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Thursday, October 29th, 2026 | ||
|
ctulhu |
1:04p | iespējams ka progresīvo brīdinājumam šeit ir pamats: https://jauns.lv/raksts/zinas/735595-pr Nu nedrīkst būt kristīgās vērtības izglītībā, tieši tāpat kā tur nedrīkst būt teiksim idejiskais vegānisms, degrowth ideoloģija un komunisms. IZM gan apgalvo ka teen star tur neesot: /Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildē apgalvo, ka, domājot par plānoto ģimenes vērtību un veselībpratības mācību plāniem, netika izmantota vietām Rietumos kā apšaubāma kritizētā programma "Teen Star" vai citas reliģiskas vai ideoloģiskas pieejas./ Pieaicinot konsultantus protams jāuzmanās, jo piemēram LU ir salīdis opus dei /au ziņots, ka Latvijas Universitātē par pētnieku strādā no katoļu organizācijas "Opus Dei" nākušais Manuels Hoakins Fernandess-Gonsaless, kurš mēģina Latvijas izglītības iestādēs virzīt jaunus tikumiskās dzimumaudzināšanas materiālus. / Ja šādi, tad OK: /IZM solīja valsts obligātajā izglītības saturā nenostiprināt atsevišķu reliģisku vai ideoloģisku priekšstatu par ģimeni. Tajā paredzēts iekļaut tikai izglītības standartos un audzināšanas vadlīnijās noteiktās vērtības un tiesiski, zinātniski un pedagoģiski pamatotus sasniedzamos rezultātus./ |
| Wednesday, October 28th, 2026 | ||
|
honeybee |
10:46p | Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu. |
|
ctulhu |
6:47p | Kas ir viltus zinātne Te profesorei prasa kas ir viltus zinātne un viltus zinātnieki, lai viņa min piemēru. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/t //Vēsturē ir gadījumi, kad cilvēki cenšas kļūt par zinātniekiem jeb dēvē sevi par zinātniekiem un kļūst par zinātniekiem, patiesībā tādiem nemaz neesot? Nu, tādi viltus zinātnieki.// Viņas piemērs: // Skaļākais, ko es varu pieminēt, bija Ķīnā pētnieks He, kas veica ģenētisku modificēšanu embrija šūnās, lai panāktu to, ka bērniņi, kas piedzims, būtu nejutīgi pret HIV vīrusa infekciju. Tas bija pilnīgi neatļauti, tas pārkāpa pilnīgi visas cilvēktiesību un zinātnes normas. Rediģēt embrija genomu nolūkā, lai panāktu kādas izmaiņas. Viņam par to bija liels sods. Bija starptautiski ļoti liela publicitāte šajā sakarā. Viņu tiesāja, un bija liels naudas sods un cietumsods.// Piemērs ir galīgi garām. Zinātnieks viņš ir īsts, aplami ir likumi un greiza ētika kura viņu ierobežo. Viltus zinātnieku un viltus zinātnes piemēri ir Benvenists ar "ūdens atmiņu", Šipovs un Akimovs ar "tprsionu laukiem", homeopātijas vispār un tml. Tālāk intervētājs jautā to pašu: /Bet tagad, ja ļoti ciniski es sacītu, ka zinātne tā vien ir?/ Un profesore atzīst, ka //Mūs ļoti, ļoti regulē. Mūs pieskata. Īpaši pēdējā laikā attīstās zinātnes ētika. Gan par to, kā jāveic pētījums, gan to, kā jāuzglabā dati. Datiem par pētījumiem vienmēr jābūt pieejamiem, ja kāds vēlas ar tiem iepazīties. It īpaši, ja tie veikti par publisku finansējumu. Tad ir jāsaskaņo, piemēram, ja grib izmantot donoru paraugus. Ir jāiegūst šo donoru piekrišana, tur ir īpaša procedūra. Ja es gribētu veikt šādu pētījumu, man tas būtu jāsaskaņo ar Latvijas centrālo medicīnas ētikas komiteju, kura izskatītu, vai netiek pārkāptas cilvēktiesības, vai netiek pārkāptas informācijas un personas datu tiesības, un tikai tad es saņemtu atļauju, ka varu turpināt šo pētījumu. // Bet šī nav zinātnes problēma, šī ir lieku ierobežojumu un aplamas politikas problēma. Tālāk viņa saka kas ir šts zinātnieks: //Jā, tas ir apliecinājums, ka tu esi zinātnieks, ja tev ir zinātniski raksti. Citādāk kā tu sauksies zinātnieks? Kur ir tas apliecinājums? Otrs apliecinājums ir piesaistītais projektu finansējums.// Būtībā abi šie kritēriji ir labākajā ghadījumā netieši, zinātnieks iegūst zināšanas, cik rakstu un cik naudas - tas ir otršķirīgi. |
| Tuesday, October 27th, 2026 | ||
|
ctulhu |
11:30p | Tīlam taisnība Peter Thiel frames the intentional stopping or regulation of technological progress as the ultimate, modern manifestation of evil. In his philosophical writings and speeches, he argues that society’s shift from ambitious innovation (in the physical world of "atoms") to risk aversion and intense regulation is a catastrophic civilizational mistake. https://www.aei.org/commentary/social-a Vēl tāda nianse ka tā risku kontrole jau arī ir iespējama tikai tehnoloģiski. |
| Monday, October 26th, 2026 | ||
|
ctulhu |
8:55a | Kāpēc ir jāpieskata visādas maiznīcas? To mēs tagad Francijā, Spānijā, Itālijā utt redzam https://jauns.lv/raksts/arzemes/734 /Palestīniešu atbalstītāju protesti ir izraisījuši grautiņus arī iepriekš citur Eiropā un pasaulē. Turklāt organizācijas, kas aizraujas ar galēji kreisām, uz komunismu tendētām idejām, ir aktīvas arī Latvijā. To vidū aktuāls ir arī atbalsts palestīniešiem, kas parasti izpaužas salīdzinoši vāji apmeklētās ielu demonstrācijās. Starp šīm organizācijām ir gan nereģistrētā kustība “Par brīvu Palestīnu” un tā dēvētā “Maiznīca”, gan arī politiskās partijas “Progresīvie” jauniešu organizācija “Protests”./ |
| Sunday, October 25th, 2026 | ||
|
ctulhu |
1:42a | Nav tādas islamofobijas Beidzam lietot kauninošus/ stigmatizējošus terminus: https://brusselssignal.eu/2026/05/swedi The Moderate Party minister told parliamentarians that the term risks equating legitimate criticism of religious doctrine or Islamist political movements with irrational hatred or “anti-Muslim racism”. |
| Saturday, October 24th, 2026 | ||
|
mranarhs |
2:26p | Bez kungiem, bļa, nenozīmē bez maizes Tā kā Nu bļa, sākam ar to, ko es uzrakstīju, un to, ko tu man pats pierakstīji klāt. Es rakstīju par anarhiju globāli sarunā par politiskajām vērtībām, nacionālismu un sociāldemokrātiju. Tu no tā uztaisīji scenāriju, kurā pazūd pārtikas ražošana, sadarbība un paliek žurkas. Kur ir arguments, kas šos divus savieno? Un atbilde par «ticīgajiem un kreisīšiem» nepaskaidro manu domu. Tā tikai pasaka, kurā kastītē tu gribi mani iebāzt. Jā, es esmu par anarhiju. Man nav no tā jāatkāpjas. Bet anarhismā ir vieta organizācijai, pienākumiem, vienošanām, ražošanai un kopīgai aizsardzībai. Kooperācija, pašpārvalde, federācijas, konkrēti un atsaucami pilnvarojumi — par tādām lietām ir runa. Jautājums ir, kā cilvēkiem pašiem organizēt dzīvi, nepārvēršot vienus par pastāvīgiem valdītājiem pār citiem. Nācijvalsts, sabiedrība un civilizācija nav sinonīmi. Man nevajag, lai pazūd maiznieks. Man vajag pamatojumu tam, kāpēc kopā ar maiznieku obligāti jāņem arī kungs. Jā, šodien valstis uztur būtiskas sistēmas. Tas ir jāņem vērā, un to aizstāšana būtu milzīgs praktisks uzdevums. Bet no tā, ka kādu funkciju pašlaik nodrošina valsts, vēl neizriet, ka to mūžīgi var nodrošināt tikai valsts. Lai to apgalvotu, vajag argumentu. Ar žurkas piesaukšanu nepietiek. Un jā, aizsardzība pret agresoru, konfliktu risināšana, sarežģīta apgāde un jaunu varas kliķu veidošanās ir nopietni jautājumi anarhismam. Es netaisos izlikties, ka tos atrisina labs noskaņojums. Bet «globāli vajag anarhiju» nav priekšlikums Latvijai rīt atbruņoties, kamēr blakus paliek bruņota impērija. Pārejas problēmu drīkst prasīt risināt. Pārejas plānu manā vietā izdomāt un tad par to ņirgt ir cita nodarbe. Turklāt savam nākotnes modelim tu piešķir spēcīgu valstu metastruktūru un kompetentu, meritokrātiski atlasītu eliti. Manējam tu piešķir žurkas. Nu zajebis salīdzinājums: sev labāko iecerēto variantu, otram sliktāko iedomājamo katastrofu. Kas tavā modelī nosaka nopelnus? Kas atlasa atlasītājus? Kā tos var nomainīt? Kādas ir tiesības nepiekrist? Kā novērst to, ka gudro elite sāk apkalpot pati sevi? Šie jautājumi nepazūd no tā, ka pārvaldniekam pielīmē uzrakstu «kompetents». Tieši tāpat tie nepazustu manā modelī no uzraksta «brīvprātīgs». Es labprāt uzticu inženierim tilta aprēķinus. No tā neizriet viņa tiesības noteikt, kā man jādzīvo. Kompetence kādā jomā nedod ne visaptverošu gudrību, ne imunitāti pret savtīgumu un varaskāri. Tāpēc vajag paskaidrot arī varas ierobežojumus, ne tikai tās pretendentu izcilību. Par vegānproduktiem arī vari atslābt. Ja tu paredzi visas apgādes sabrukumu, tas skar arī tavu ēdienkarti. Vegānisma piesaukšana nepievieno argumentam pilnīgi neko. Starp citu, tavā paša ielīmētajā maizes receptē ir gan ūdens, gan augu eļļas variants. Pat tavs piemērs «normālai maizei» pieļauj vegānu variantu. Vismaz savu pierādījumu, bļa, izlasi. Mans anarhiskais veselais saprāts sākas ar prasību, lai vara pamato savas pretenzijas un cilvēkiem ir reāla iespēja to apstrīdēt. Arī tad, ja tā sola tehnisko progresu un sauc sevi par meritokrātiju. Es gribu vairāk pašnoteikšanās, savstarpējas palīdzības un sadarbības, kurā cilvēki nepārvēršas par pārvaldāmu materiālu. Gribi strīdēties — strīdamies par to, kā šāda sabiedrība varētu darboties un kur tā varētu izgāzties. Bet shēmu «pakļaujies vai ēd žurkas» vari nahui paturēt sev. Pārtikas piegādes shēma tas nav. Arguments arī ne. |
| Friday, October 23rd, 2026 | ||
| hessin | 9:24p | Vārdi un simboli, ko sabojājuši MI čatboti. — caveat ...? |
|
ctulhu |
5:52p | Zazim aizgājis ciet zazis histēriski mēģina ievietot manā zurnālā sekojoša satura komentu: //tu nezini kā cilvēce tūkstošiem gadu ir cepusi maizi, bet nekompetents esmu es. :D // Es nezinu kas viņam noticis, laikam uzmanības deficīts. P.S. Zazis ir cilvēks kurš mani savā žurnālā ir nobanojis bet zazis kategoriski nevar iztikt bez spamošanas manījā. Bet nu jā tā jau ir vegāniem raksturīgā lieta, viņi nevar neklaigāt par savu vegānismu. |
|
martcore |
3:40p | par NBA jaunā nba sezona ir uzsākusies visai jautri teiksim, ar ne visai garā un saprātā izcilajiem ņujorkas faniem, kas lebronam taurēja "tu neesi mums vajadzīgs, vācies uz saviem pāķiem un kanādu" jāsaka, ka "i'm from midwest, ohio, baby" laikam kļūs par sezonas galveno saukli a tā, man ļoti patīk šāda filadelfija, un būs interesanti sekot par citiem nu, bostonu tagad velk šarlatāns ar odesas kateiņa cepuri galvā teitums, pieredzējušais leitnanta šmita dēls pols džordžs un krietni padzīvojušais putnu, it sevišķi zosu, cienītājs vaits parīzes dakaras autorallijā neuzvarēs, toties visus apčakarēs sanantonio izskatās krietni jēlāka, kā tai vajadzētu būt, neizslēdzu GM vai trenera maiņu sezonas beigās detroita esošajā stāvoklī nekādā, bļ, konferences finālā nespēlēs atšķirībā no knicks, ļoti jau labs pagaidām izskatās džošs hārts kā uz favorītiem es liktu uz oklu vai minesotu pēdējiem tomēr ir atkal izsalcis cilvēkēdājs te vēl vieta aņukam par nuggets, bet lai izpaliek |
| Thursday, October 22nd, 2026 | ||
|
mranarhs |
9:49p | kāļufāc Faktiski masveida dzemdināšanas propagētājiem taisni vajadzētu domāt, ka labi, ja Eiropa pārvērtīsies par eirokalifātu. Jo tad bērni tiks dzemdināti pēc šamējo plāniem. |
|
ctulhu |
3:01p | Mranarhs grib anarhiju Citēju: /A tā vispār globāli vajag anarhiju. Visa šitā nācijvalstu būšana ir debils bulšits kaut kāds. Nahui to visu!/ Tikai anarhijā Mranarham nebūs viņs smalko vegānproduktu, būs jāķer un jāēd žurkas. |
|
teja |
12:53p | lai arī, varbūt šī raidījuma mērķis ir lēnām iemidzināt manu sociālo un politisko apziņu, kas sāk jau pieslēgties šeit valdošajam ziemas miegam. šodien klausījos priecīgu stāstījumu par to, kā zinātnieki ir pierādījuši, ka naudas trūkums gadu gaitā veicina cilvēku mentālo degradāciju, un bija pieaicināts peļu zinātnieks, kas aizrautīgi stāstīja par to, kā stresainas peles sliktāk atpazīst objektus, ko tās vienreiz jau ir redzējusās... .. .... kā jums šķiet, vai tika palaists garām kāda iespēja izdarīt būtiskus politiskus un filozofiskus secinājumus un nodot vēstījumus politiķiem un māksliniekiem? jā, tieši tā, mēs palikām ar pelīšu jokiem, un es šo faktu konstatēju tikai kā faktu, nevis sašuvos tā ka gribētu sist pa radio |
|
teja |
12:00p | es nezinu, vai raidījums "zināmais nezināmajā", kas nereti ir mans dienas highlighrs, man uzlabo mentālo veselību, vai tieši pretēji, baro autiskās tendences un special interests burbuļus |
| hessin | 12:51a | Cik labi, ka Ciba rakstīta Perl! |
| Wednesday, October 21st, 2026 | ||
|
ctulhu |
3:20p | Paklausījos Delfi TV kā Kalviņš taisnojas. Nepārliecinoši. |
| Tuesday, October 20th, 2026 | ||
|
ctulhu |
11:24p | Par pamatojumu #2 Mranarhs: /Mans arguments ir, ka dzīvnieka ciešanām ir morāla nozīme / Cērme ir dzīvnieks. Dzīvnieku ciešanām ir morāla nozīme. Tātad cērmju ciešanām ir morāla nozīme. /un izvairāmam kaitējumam vajag pamatojumu./ Pamatojums: Cilvēku vajadzības, labklājība un labsajūta. Gan cērmju gan cūku keisā. /Ja parazīts vai žurka rada reālu apdraudējumu, jāvērtē nepieciešama, samērīga aizsardzība un pieejamās alternatīvas./ Nu pareizi, spīdzināt žurkas nedrīkst bet deratizācija ir nepieciešma. Dzīvnieku cirks ir izbeidzams bet lopkopīga ir nepieciešama. Nesāpīga dzīvnieku nogalināšana ir akceptējama. T.i. ja tā ir akceptējama deratizācijā, tā ir akceptējama arī lopkopībā. Līmes slazdi un halal kaušana nav akceptējami. |
|
aborigens |
11:07p | Tādu es arī aptuveni iedomājos sastapšanos ar ļaunumu. ------------------------------------- "Tu rušinies pie apdzisušas guns, ja savos gados atkārto tik senas žēlabas. Tas par to tautu apspiestībā ir tak nieki bērnišķi, kā svētceļojums lauķiem." /Šīmuss Hīnijs, Stacijas sala. |
|
mranarhs |
8:48p | atbilde par ctulhu cērmēm Premisu par visu justspējīgo būtņu vienādu statusu tu man piedzejoji pats. Es jau rakstīju: “Atšķirīgām būtnēm var būt atšķirīgas vajadzības un atšķirīga aizsardzība.” Mans arguments ir, ka dzīvnieka ciešanām ir morāla nozīme un izvairāmam kaitējumam vajag pamatojumu. Bļe, vispirms izlasi manu pozīciju — citādi visu laiku uzvari pats savu sacerējumu. Ja parazīts vai žurka rada reālu apdraudējumu, jāvērtē nepieciešama, samērīga aizsardzība un pieejamās alternatīvas. Tieši tāpat pārtikas gadījumā jāvērtē nepieciešamība un alternatīvas. No iespējas pamatot aizsardzību pret kaitējumu neizriet atļauja pašam nodarīt izvairāmu kaitējumu garšas baudas dēļ. Prettārpu zāles nav tavas jobanās kotletes filozofiskais alibi. |
|
teja |
12:05p | man ir atkarība no pārsteigumiem |
|
ctulhu |
7:11a | Par pamatojumu Mranarhs saka ka manas pozīcijas pamatojums ir nepietiekams. Kā ar Mranarha pozīciju? Viņam ir premisa: Visu sajūtošo būtņu statuss ir vienāds. Es domāju ka tā nav pareiza premisa. Ja Mranarham ieviešas sajūtošas būtnes [cērmes] viņš droši vien tās bezsirdīgi noslepkavo savu ērtību un labsajūtas dēļ. Labi, cērmes ir salīdzinoši vienkāršas, varam kā piemēru ņemt žurkas kuras ir zīdītāji un pēc organizācijas līmeņa salīdzināmas ar industriālajiem dzīvniekiem. |
| Monday, October 19th, 2026 | ||
|
aborigens |
11:21p | "There is no steady unretracing progress in this life; we do not advance through fixed gradations, and at the last one pause:—through infancy’s unconscious spell, boyhood’s thoughtless faith, adolescence’ doubt (the common doom), then scepticism, then disbelief, resting at last in manhood’s pondering repose of If. But once gone through, we trace the round again; and are infants, boys, and men, and Ifs eternally. Where lies the final harbor, whence we unmoor no more?" / Herman Melville, Moby-Dick |
|
mranarhs |
10:12p | Kotlešu filozofija sasniegusi ctulhu termostatu Nu ko. Diskusijā par vegānismu esam tikuši līdz termostata justspējai, morāles noteikšanai ar paziņojumu “jo saprātīga būtne” un ieteikumam pašam pajautāt robotam, kā darbojas tehnoloģijas, ar kurām oponents pamato savus secinājumus. Kotlešu aizstāvībai mobilizēta pat apkures automātika. Bļe, jautājums joprojām ir diezgan konkrēts: ja man ir praktiski pieejama pilnvērtīga alternatīva, kāpēc mana vēlēšanās pēc noteiktas garšas būtu pietiekams pamatojums dzīvnieka izmantošanai un nogalināšanai? Uz šo var atbildēt dažādi. Var aizstāvēt arī tādu ētiku, kurai es nepiekrītu. Bet savu atbildi vajadzēs pamatot, un pāris angļu atslēgvārdu šo darbu tavā vietā neizdarīs. Vispirms nofiksēsim tavus precizējumusJaunajā ierakstā tu raksti, ka tad, ja es personiski kaut ko neēdu, “tava izvēle = mana izvēle, nav atšķirības”. Iebildumu tu tagad skaidri saisti ar iespējamiem citu cilvēku izvēļu ierobežojumiem — likumiem, nodokļiem un tamlīdzīgi. Labi. Šo precizējumu pieņemu. Tu tādējādi vēl neesi piekritis manam ētiskajam pamatojumam. Taču pēc tava paša brīvības kritērija mana personiskā atturēšanās vairs nav sliktāka tikai tāpēc, ka es kaut ko neizvēlos. No agrākā vispārējā sprieduma par vegānisma noraidāmību esam nonākuši pie daudz šaurāka strīda par to, kādus sabiedriskus ierobežojumus iespējams pamatot. Tas ir jāpasaka skaidri. Arī sentiences bloķēšana tavā jaunajā uzskaitījumā jau ir “perspektīvā”. Pieņemu arī šo precizējumu. Tad nākotnes tehnoloģiju novietojam pie nākotnes tehnoloģijām un pašreizējo situāciju vērtējam pēc pašreizējiem rezultātiem. Tavs sākotnējais secinājums savu tehnoloģiju bija apsteidzis. Būtu labi abus atkal savest kopā. “Es definēju” — labi, un?Uz jautājumu par dzīvnieka morālā statusa pamatojumu tu atbildi:
Labi, es arī esmu saprātīga būtne un vērtēju citādi. Tagad mums ir divas pozīcijas. Kurā brīdī tavs pašparakstītais saprātīguma sertifikāts kļuva par pamatojumu, kāpēc man jāpieņem tieši tavējā? Tas, ka cilvēki formulē morālus noteikumus, vēl neizšķir jautājumu, kurus noteikumus ir vērts aizstāvēt. Arī mans spriedums par dzīvnieku ciešanu nozīmi ir cilvēka formulēts spriedums. Tu neesi vienīgais cilvēks, kurš šo darbību drīkst veikt. No tā neizriet, ka visas normas ir vienādi labas. Tieši tāpēc mēs par tām strīdamies un prasām pamatojumu. Tu esi paskaidrojis, kas tavā sistēmā pieņem lēmumu. Jautājums bija par to, kāpēc konkrētais lēmums būtu pamatots. Tālāk seko:
Spēja kaut ko izdarīt ir viens apsvērums. Ieguvums no izdarītā — otrs. Ētiskajā vērtējumā vēl jānoskaidro, kam tas rada kaitējumu, cik nozīmīgs ir ieguvums un kādas ir alternatīvas. Es sapratu, ka tev noder. Es jautāju, kāpēc tieši šis ieguvums ir pietiekams attiecīgā kaitējuma attaisnojums. Atkārtot “noder” drīkst arī treknrakstā. Atbilde no tā nepapildināsies. Savukārt tavs “mums nekaitē” jau iepriekš izslēdz no vērtējuma paša dzīvnieka pieredzi, ja vien tā neietekmē cilvēku. Tieši par šīs robežas pamatojumu arī ir strīds. Tu to nevari atrisināt, vēlreiz novelkot to pašu robežu. Manā ētikā ciešanas ir nozīmīgas arī tam, kurš tās piedzīvo. To svars nepazūd brīdī, kad citam no šīm ciešanām ir izdevīgi. Tā ir mana morālā premisa. Tu vari to apstrīdēt. Tikai, bļe, nevajag tēlot, ka visiem pārējiem ir pieņēmumi, bet tev — pieeja Visuma tehniskajai dokumentācijai. Ko tieši nozīmē “liekas ciešanas”?Šī ir tava jaunā teksta svarīgākā vieta. Tu saki, ka dzīvniekus lieto, neradot liekas ciešanas. Tāpēc tev neder cirks un vēršu cīņas, bet der industrija. Ievēro, ko tu pats tikko izdarīji. Arī cirku mēs “varam”. Arī vēršu cīņas kādam “noder” — izklaidei, baudai, ienākumiem. Tomēr tu šo ieguvumu neuzskati par pietiekamu. Tātad ar “varam un noder” nepietiek pat tev pašam. Acīmredzot vajag papildu vērtējumu: kāds labums, kāds kaitējums, kāda nepieciešamība. Tieši to es arī prasu. Jā, pārtika ir nepieciešama dzīvībai. No tā vēl neizriet, ka manā situācijā nepieciešams tieši konkrētais dzīvnieku izmantošanas veids. Ja iespējams pilnvērtīgi paēst citādi, tad atsauce uz nepieciešamību ēst vēl nepamato nepieciešamību ēst tieši šo. Es neapgalvoju, ka visas izklaides un visas pārtikas ražošanas situācijas ir vienādas. Es prasu salīdzināt konkrētus apstākļus. Tu pašlaik pasaki “šis labums pietiek, tas nepietiek” un pēc tam savu izvēlēto robežu pasniedz kā jau atrisinātu jautājumu. Ar vārdu “liekas” nevar iepriekš attaisnot visu, kas nepieciešams paša iecienītā mērķa sasniegšanai. Arī mērķis ir jāvērtē. Manas garšas vēlmes, tavas garšas vēlmes, tradīcija un ieradums ir apspriežami apsvērumi. Tie neiegūst īpašu neaizskaramību tāpēc, ka rezultātā sanāk pusdienas. Jobanā kotlete nav saņēmusi diplomātisko imunitāti. Un tagad — tavs termostatsKomentāros tu skaidro:
Kad tev pajautā, vai termostatam ir sentience, tu atbildi: “Ir.” Vēlāk piebilsti, ka ļoti vienkārša. Te tu esi nomainījis apspriežamo jēdzienu. Dzīvnieku labturības jautājumā justspēja attiecas uz spēju kaut ko piedzīvot — piemēram, sāpes, baudu, izsalkumu vai komfortu. Tā to skaidro arī LSE pētnieku ziņojums. Izvairīšanās reakcija pati par sevi vēl nepierāda šādu pieredzi. Pat nervu sistēmas kaitīga stimula apstrādi un sāpju pieredzi nedrīkst vienkārši pielīdzināt. Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija skaidri nošķir nocicepciju no sāpēm un norāda, ka ar sensoro neironu aktivitāti vien sāpju pieredzi izsecināt nevar. Tātad jautājums ir par to, ko sistēma piedzīvo un kāds tam ir pamatojums. Fakts, ka tā reaģē uz ievadi, vēl neizdara visu nepieciešamo pierādīšanas darbu. Ja savā vārdnīcā nosauc jebkuru regulējošu reakciju par sentienci, tad pēc šīs vārdnīcas termostats būs sentients. Taču ar definīcijas pārrakstīšanu tu neesi pierādījis, ka termostats kaut ko pārdzīvo. Analoģija par trigeri un lieldatoru šo robu neaizpilda. Tā parāda, ka vienā ierīču kategorijā var būt dažāda sarežģītība. Kā no tā izriet konkrētas sistēmas subjektīvā pieredze, tev vēl jāparāda. Un pat tad, ja diskusijas labad pieņemtu tavu ļoti plašo sentiences gradāciju, no tās vēl neizrietētu vienāda spēja ciest vai vienāds morālais vērtējums termostatam, valodas modelim un cūkai. Piešķirot termostatam vārdu “sentience”, tu neesi samazinājis cūkas ciešanas līdz termostata līmenim. Tas pats attiecas uz manu LLM izmantošanu. Ja gribi to pielīdzināt justspējīga dzīvnieka audzēšanai pārtikai, parādi mūsu strīdam būtiskās līdzības: kāda pieredze, kāds kaitējums, kādi apstākļi. Ar kopīgo darbības vārdu “izmantot” vien nepietiek. Ja būtu labi pierādījumi, ka kāda mākslīga sistēma spēj ciest, tas dotu iemeslu izvērtēt arī tās izmantošanu. Mans princips no tā nesabruktu. Tas būtu jāpiemēro vēl vienā gadījumā. Tāpēc šitā paviršā diršana ar “reaģē, tātad jūt” neatrisina nevienu no jautājumiem, kuru dēļ vispār sākām runāt par justspēju. Es prasīju rezultātus. Tu atsūtīji meklēšanas vārdusPar tehnoloģijām tu iesaki “uzjautāt robotam” un iedod atslēgvārdus. Paldies, jobano meklēšanas lauciņu es māku atrast pats. Ja robots palīdz atrast attiecīgu pētījumu, ieliec pētījumu. Norādi, kas tajā izdarīts, ko tas pierāda un ko vēl nepierāda. Tieši tu uz attiecīgo tehnoloģiju iespējām balsti savu secinājumu. Atslēgvārdu uzskaitījums šo pienākumu nepārceļ uz mani. “Esošā dzīvnieku labturība” ir plaša atbilde, kuras saturs vēl jāatver. Kura prakse? Kādi apstākļi? Kādi rezultāti? Kuras problēmas novērstas, kuras tikai mazinātas? Piemēram, EFSA izvērtējumā par cūku labturību ir aprakstītas gan konkrētu turēšanas apstākļu problēmas, gan sāpīgas procedūras, gan veidi, kā situāciju uzlabot. Tur ir runa par telpu, uzvedības iespējām, veselību un atsāpināšanu. Tā ir konkrēta analīze, kurā ar vārdu “labturība” vien nepietiek. Arī “slēgta cikla automātiska ferma” pati par sevi vēl nepaskaidro dzīvnieka pieredzi. Automatizācija var būt vērtīga. Par tās vērtību konkrētajā jautājumā jāspriež pēc rezultātiem. Ferma nekļūst ētiski nevainojama tāpēc vien, ka durvis atver robots. Tāpat jāpasaka, ko konkrēti paredzēts mainīt ar piedāvāto metodi: sāpju pieredzi, uzvedības reakcijas vai spēju kaut ko piedzīvot vispār. Tie ir atšķirīgi mērķi. Vienā rindā salikti angļu termini tos nesapludina vienā gatavā risinājumā. Es jau iepriekš skaidri uzrakstīju: ticami pierādīts ciešanu novēršanas paņēmiens mainītu attiecīgo ētiskās problēmas daļu. Ar šo atziņu man viss kārtībā. Taču atbalstīt izpēti un izmantot sev pieejamu alternatīvu var vienlaikus. Man nav jāgaida visas tavas pētniecības programmas pabeigšana, lai pieņemtu lēmumu par šodienas vakariņām. Tavs aizliegums un mana “agresija”Tagad pie ierobežojumiem. Tu raksti, ka iespējamu gaļas nodokli vai lopkopības ierobežojumus uzskatītu par savu izvēļu ierobežošanu un tātad agresiju. Te vajadzēs vairāk nekā šo “tātad”. Lai nekas nepazustu aiz interpretācijām par to, ko nozīmē tavs “nē”, atgādināšu tavu paša 15. oktobra komentāru:
“Aizliedzama.” Pilnīgi nepārprotams vārds. Tātad tu pats pieļauj konkrētu cilvēku izvēļu ierobežošanu dzīvnieku labturības dēļ. Tu vari aizstāvēt šā aizlieguma pamatojumu, bet nevar izlikties, ka izvēļu ierobežošana ir tikai kaut kas tāds, ko izdomājuši tavi oponenti. Ja tu atbildēsi, ka tavs aizliegums būtu pamatots izņēmums, tad būsim nonākuši tieši pie vajadzīgās sarunas: kā atšķiram pamatotu ierobežojumu no nepamatota? Ar faktu, ka kādam samazinās iespējas kaut ko darīt, vien vairs nepietiek. Jāvērtē novēršamais kaitējums, ierobežojuma efektivitāte, tā cena, alternatīvas un samērīgums. Tas nenozīmē, ka jebkurš gaļas nodoklis vai jebkurš lopkopības ierobežojums automātiski būtu labs. Konkrēts priekšlikums var būt slikts, netaisnīgs vai neefektīvs. Tad tā arī parādi. Bet kāpēc tavs iepriekš izvēlētais aizliegums vispār tiek pie apspriešanas, savukārt citam priekšlikumam jau pie ieejas tiek uzspiests “agresija”? Ja tavs aizliegums var pretendēt uz pamatojumu, arī cita cilvēka priekšlikums ir jāvērtē pēc pamatojuma. Un vēl: mans aicinājums cilvēkiem mainīt paradumus pats par sevi nav likumprojekts. Arī asa morāla kritika vēl neiekasē nodokļus. Manas pupiņas nodokļu likumprojektu nav iesniegušas. Par savu ēdienkarti un tās pamatojumu es drīkstu rakstīt, neizliekoties, ka esmu ieradies tev konfiscēt ledusskapi. Arī AES nav sarunas izslēgšanas pogaKomentāru atzarā par klimatu parādās tas pats paņēmiens: ja uztrauc problēma, tad jāatbalsta noteikta tehnoloģija. AES projektus drīkst atbalstīt. Vienlaikus drīkst izvērtēt pārtikas ražošanu un mainīt uzturu. Šīs darbības viena otru neizslēdz. Turklāt klimata jautājums neaprobežojas ar CO₂. IPCC lauksaimniecības izvērtējumā ir skaidri aplūkots arī atgremotāju gremošanas radītais metāns un metāna un dislāpekļa oksīda emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas. No tā izriet gluži praktiska prasība: konkrētam emisiju avotam jāparāda konkrēts risinājums. Atsauce uz elektrības ražošanas tehnoloģiju pati par sevi vēl neparāda, kas notiks ar šiem avotiem. Tāpat agrāku izmiršanu pieminēšana neatbild uz jautājumu par pašreizējo pārmaiņu sekām. Pretpasākumu esība vēl nepierāda to pietiekamību. Bļe, “mēs kaut ko darām” un “ar darīto pietiek” ir divi atsevišķi apgalvojumi. Neviens pētījums nekļūst mazāk nozīmīgs tāpēc, ka tā secinājumu pieminējis cilvēks, kura politiskā gaume tev nepatīk. Tātad atgriežamies pie jautājumaTu pats atzīsti ciešanu nozīmi. Tu pats noraidi daļu cilvēkiem patīkamu dzīvnieku izmantošanas veidu. Tu pats esi gatavs atbalstīt arī aizliegumu. Tāpēc mūsu strīds jau sen nav atrisināms ar “mēs varam”, “mums noder” vai “mani ierobežo”. Tev ir jāizskaidro, kādu kaitējumu kāds ieguvums attaisno un kā šo vērtējumu maina pieejamas alternatīvas. Tajā vietā arī ir mans arguments. Ne termostatā. Ne robota meklēšanas laukā. Ne tavā paziņojumā, ka esi saprātīga būtne. Tu vari mani sūtīt nahui. Vari nosaukt vēl piecas pētniecības nozares. Taču, ja gribi pasludināt manu ētisko pamatojumu par iracionālu, tev būs jāparāda, kur tas sabrūk. Ar to, ka tu savām vērtībām piekrīti ļoti stipri, nepietiek. Tavai kotletei nav veto pār manu ētiku. Un termostats tavā vietā argumentu neuzrakstīs. |
|
zazis |
8:31p | Citāts no interneta dzīlēm "Driver tears have the perfect amount of minerals to hydrate your long rides. Fortunately, they are a renewable resource." |
|
ctulhu |
12:47a | Mranarham pa punktiem #2 //Es šo pozīciju saprotu.?? Jauki // Saprašana gan neuzliek pienākumu tai piekrist.// Esi brīvs nepiekrist. //No tā, ka būtne nav autonoms morāls aģents, vēl neizriet, ka tās intereses drīkst pakārtot mūsu vēlmēm. // Ko te nozīmē "drīkst"? Mēs esam tie kas izdomā ko drīkst un ko nē. Parasti mēs izdomājam ka kaut ko nederīkst ja tas mums kaitē. Piemēram nedrīkst taisīt trubas no svina jo tas saindē dzeramo ūdeni. Visa apkārtējā izmantošana savā labā mums nekaitē ja daram to saprātīgi, tāpēc esmu par saprātīgu dabas aizsardzību, sugu daudzveidības saglabāšanu [rezervāti, genomu kolekcijas utt]. /Tu neesi pierādījis dzīvnieka morālo statusu. Tu esi to piešķīris pēc saviem noteikumiem./ Tieši tā. Es esmu tas kas piešķir un definē. Jo saprātīga būtne. Gradācijas: Saprātīgs - persona, izturos kā pret sevi Sentients, nesaprātīgs - lietoju bet neradot liekas ciešanas, tāpēc nē cirkiem, nē halal kaušanai, nē vēršu cīņām, jā industrijai. Piebilde - attīstam sentiences likvidēšanas tehnoloģijas, ja Mranarhu interesē ciešanu mazināšana, Mranarham ir visas iespējas vismaz atbalstīt/ popularizēt sentiences samazināšanas tehnoloģiju izstrādi. Par konkrētajām metodēm uzjautā robotam, atslēgvārdi - sentience reduction ir industrial animals, genetic engineering, wireheading in animals un tml. Atkārtoju: ja interesē ciešanu samazināšana industriālajā lopkopībā, atbalsti šīs izstrādes. Par tavām personiskajām izvēlēm atkārtoju - tās ir tavas, ne manas, es to nepērku. //Pats tu piedāvā cilvēkiem mainīt savu dzīvi: iegūt citu izglītību, izvēlēties darbu noteiktā nozarē, veltīt laiku izpētei.// Tikai tad ja cilvēks deklarē ka viņu interesē konkrētā tēma. Tas tak ir loģiski- tu studē un dari to kas tev interesē, ne? Atbildes uz Mranarha jautājumiem: //Kāpēc no autonomas aģences trūkuma izriet morāla atļauja izmantot būtni konkrētajam nolūkam? Atkārtot pirmā punkta definīciju nebūs pamatojums.// Tāpēc ka mēs to varam un tas mums noder. Mranarhs pats izmanto konkrētiem nolūkiem piemēram LLM aģentus un neuzskata sevi par neētisku. //Kuri konkrētie pieejamie risinājumi novērš tās problēmas, kuru dēļ manu izvēli pasludini par nevajadzīgu? Vajadzīgi rezultāti un to robežas.// *Esošā dzīvnieku labturība *Perspektīvā - sentiences bloķēšana *Slēgta cikla automātiskās fermas. //Kā no cita risinājuma iespējamības izriet, ka mana brīvprātīgā izvēle nevar būt racionāli un ētiski pamatota?// Tava izvēle ir sliktāka jo tā ir ierboežojoša, mana izvēle ir labāka jo tā nav ierobežojoša. Paskaidrojums - Sliktāka tikai ja tava izvēle diktē mēģināt ierobežot mani, kamēr tu personiosko kaut ko neēd, tava izvēle = mana izvēle, nav atšķirības, bet tad ja tu teiksim mēģinātu ieviest lopkopības ierobežojumus, gaļas nodokli vai ko tādu es uzskatītu to par savu izvēļu ierobežošanu tātad agresiju. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}