Well, modelēt lietas bottom-up nākas anyway, jautājums ir par to, ko un cik daudz modelēšanas procesā var izlaist vai vienkāršot, tādā ziņā kaut kāda veida kompromiss starp funkcionālismu un strukturālismu ir neizbēgams (beigu galā, arī Markrams nemodelē katru pēdējo proteīna terciārās struktūras izmaiņu un jonu kanālus apraksta kā ODEs, nevis modelē tos atomu pa atomam).

That being said, uz jautājumu "kas ir "pietiekami detalizēta" simulācija" pašreiz nav vienas apmierinošas atbildes un šo atbilžu meklēšana tad arī ir tas virziens, kurā es pats mēģinu likt savu pieticīgo ieguldījumu. Ja man tiešām ļoti vajadzētu atbildēt uz šo jautājumu tagad, mans minējums būtu kaut kur starp 5. un 7. rindu šajā tabulā (no Sandberg, A. and Bostrom, N. (2008) Whole Brain Emulation: A Roadmap. Future of Humanity Institute, Oxford University, Technical Report #2008-3):