No šī un dažiem taviem iepriekšējiem postiem, kur tu atbildēji man par kultūrmarksismu, varu secināt tikai to, ka vienīgā iespēja cīnīties ar kreizo kancelkultūru, ir ieviest pašiem savu, tik pat radikālu cīņas paveidu, kas uzbruks tiem, kas nepatīk mums. Tieši tas, kas notika vairākās Eiropas valstīs 20ā gadsimta sākumā, kad kā reakcija pret tā laika sarkanajiem radikāļiem izveidojās analogas un pat vēl šerpākas labējo kustības. Vai tas ir tas, ko tu vēlies?

Imo mēs bijām sasnieguši diezgan labu balansu vārda brīvības jomā. Cenzūra bija minimāla un cilvēki nebija spiesti nodarboties ar striktu pašcenzūru, lai nezaudētu savu ienākumu avotu vai sociālo statusu dēļ "nepareizām" domām. Atklāta debate un viedokļu pluirālisms kādreiz skaitījās pozitīva vērtība, kas veicina demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības pastāvēšanu. Man liekas tas ir objektīvi labāk visiem, nekā kārtējā kulturālā revolūcija un kontrrevolūcija. Kārtējie komunisti vs falangisti etc.

"Piesaucot nesen populāritāti ieguvušu mīmu - "platforma nav cilvēktiesības"!"

Nejusties "aizskartam" par kāda cita viedokli, kurš tev nepatīk, arī nav cilvēktiesība. Cilvēktiesību koncepts vispār ir izvazāt pa visādām renstelēm un ļoti maz ko nozīmē.