"Ja mēs zinām, ka tas ir ļoti vājš pētījums" - es teiktu, ka to mēs varām izvērtēt tikai pašas zinātnes ietvaros, līdz ar to arī šis secinājums ir zinātnisks (šajā gadījumā runājam par B līmeni), nevis filozofisks.

Par 2) "vai būtu saprātīgi izziņot šo pētījumu presē", ir jautājums, kuru var atbildēt gan filozofiski, gan balstoties sociālajās zinātnēs. Ja nebūtu sociālo zinātņu atbildes ("fuck no, no līdzīgiem piemēriem varam droši teikt, ka tas novedīs pie tā, ka cilvēki nevakcinēsies!"), tad mēs varētu spriest gan tā, gan šitā, runāt par vārda brīvību, ka cilvēki taču nav tādi muļķi, un adekvāti izvērtēs riskus, utt.

Tob., ar tīriem filozofiskiem pārspriedumiem domāju tādus, kurus vai nu nav iespējams verificēt, vai teicējs nav papūlējies verificēt.

Loģiku kā līdzekli, protams, izmanto visos līmeņos. Pie A biju domājis pašus loģikas likumus (piemēram, ja A -> B un B -> C, tad A -> C, utt).

Sapratu Tavu domu par zinātni un X/Y. Man liekas, ka jautājuma precizitāte ne vienmēr nosaka to, cik daudz par to var pateikt. Ir ļoti precīzi jautājumi (piemēram, vai P=NP matemātikā), uz kuriem neviens nespēj atrast atbildi, bet daudzi ļoti izplūduši jautājumi ir ar labi saprotamām atbildēm (piemēram, vai ir prātīgi bērniem dot sērkociņus).