Tas nenozīmē, ka pēckara "labklājības valstis" ir kaut kāds "marksisma" sasniegums. Nereti šķiet, ka tam modelim izdevās kaut cik darboties tur, kur apķērīgākie atteicās no vairuma marksista pamatpostulātu (līdz ar to kāda jēga to saukt par "marksistu kritikas sasniegumiem"). Turklāt Īstie Marksisti vienmēr ir kritizējuši "labklājības valstis" kā nožēlojamu valsts kapitālisma formu un revolūcijas ideālu nodošanu.

Tas, ka "daudzi" uz kaut ko atskatās kā uz bla bla, neko nenozīmē. Cilvēkam ir dots prāts, to nedaudz pielietojot un paplašinot redzesloku, ātri vien kļūst skaidrs, ka "labklājības valstis" ir tikai pīšļi un draza, nevis kaut kāds augsts sasniegums, kur nu vēl zelta laikmets.