laterālie sūdi.
Es no šīs dienas neko īpašu negaidīju. Ne satikšanos ar Valdi, ne rožu klēpi, ne Nobela prēmiju vai Junga grāmatu. Es vienkārši vēlējos kaut ko atcerēties par termostatiem, Erlenmeiera kolbām un Mora svariem, vēlējos es arī iegūt spējas izlasīt anatomijas materiālā vairāk par vienu lapaspusi. Bet tas arī patiesībā viss. ā un vēl kartupeļu biezeni.

Tā vietā es dabūju samežģītu potīti, kārtīgu izsalkumu, 100000x duršanu vēnā, šādas tādas mazas bēdas, pilnīgi nesaprotamu neorganikas lekciju, garlacīgāko anatomiju ever, izmisumu par studijām un kārtīgu foršu piečakarēšanu un vienkārši tādu.. cūcisku izturēšanos. Jo nu lol, pirmais, kas protams ir jāpajautā, ir saistīts ar šņabi.

Nē, vispār es gaidīju ko vairāk. Ir taču jaunās(nosacīti) dzīves pirmā diena. Tai vajadzēja būt saulainai(sirsniņā), jaukai un svinamai. Bet tā vien liekas, ka dzīve man atsūtija sms ar tekstu: kas i ko, izkūlies no vieniem mēsliem un domā, ka citos vairs neiesmērēsies? ŅIHUJA, saņem!

ai bļe.
Vismaz lielais paldies čalim ar kannu. Par kannu.
Un vispār ne tikai.