ir PAT zinātne, kas pēta ĶĒRPJUS.
Visu savu dzīvi es esmu savā bezapziņā, apziņā un pirmsapziņā necietusi botāniku.
Bet šovakar ir pavisam traki.

parasti ir tā, ka es daru visu, nu pilnīgi visu, pat nesu malku, lai tikai nebūtu jāķeras pie literatūras vai valodas mājasdarbu pildīšanas(tas, protams, notiek kādu reizi 3 mēnešos, kad uzdod kaut kādu projektu),
es pat nekad neļauju humanitāriem mācību materiāliem atrasties uz rakstāmgalda, bet.. Bet es nevaru, es vienkārši sāku meklēt analizējamo dzejoli, lai tikai man nebūtu vairāk jālasa par dihotomiem zarošanās veidiem, rizoforiem, aplanosporām un simpodiālām ziedkopām. Es jūtos tagad ļoti, ļoti neķītra, fui.

ārprāts, ja man būtu teikšana, nevienam nemaz i nemācītu lāčsūnas vairošanās ciklu, neliktu zināt, kas ir anterīdijs, arhegonijs un visādas citādas lietas, kuras ir tikpat bezjēdzīgas, kā Bībele!(nu lab, nav tik traki, es te hiperbolojos)

AUGI, EJIET DIRST!