Es ļoti šobrīd mīlu šo pasauli, ne tikai tāpēc, ka man bija fantastiskākās brīvdienas manos laukos(bez cāļiem un ar dušu), ne tikai tāpēc, ka katru rītu es mostos sasildīta un laimīga, bet arī tāpēc, ka es iespējams nākamnedēļ miršu, tāpēc es cenšos priecāties pēc iespējas vairāk, vairāk barot suņus, vairāk nekāpt uz gliemežiem, vairāk teikt sliktas lietas par Jēzu, vairāk kārtot istabu un tā. Jo, ja nu es nākamnedēļ tiešām miršu, es noteikti nevēlos pamosties šeit, Ajahšalmalivanas mežā.
Sansāras riņķojums ir viena draņķīga lieta. Un ir jābūt kādam citam veidam, kā tikt no tā ārā, nevis tikai.. kā to teikt.. Dalai lamas veids. Bet noteikti, ka visiem nemaz nevajag tikt ārā, jo savādāk kosmisko atkritumu pārdošanas kompānijas varētu bankrotēt. un ir taču pāris nenotveramas un nost liekamas lietas, par kurām cilvēkiem vajdzētu uzzināt tikai tādā astrālā līmenī(vispār šis termins ir ļoti bezsaturīgs).

labi, ambivalences apsēstie, jāskrien taisīt veggie burgerus un jāgludina krekli savam foršajam vīrietim ^^ . Vai nu tā ir Frenka Sinatras mūžigi pieminētā maģija vai taustāmā pasaule, bet ir kāds budistu mūks vai ēģiptiešu dievs, kas pilnīgi vārdiski harmonizē subjektus un objektus manā dzīvē. Viss tik tiešām rit ļoti gludi un tagad tam pat vairs nav grūti noticēt.



Ta ta,
C.