Iepazīstieties: brāļi Gunārs un Renārs.
Nu dritvaimicīt, kā man patīk šitie glaunie vakari! Vēl jo vairāk, ja var ēst klindžerus, muļķoties un ākstīties un tad mīlīgi sēdēt un baudīt daili..
ām.
Krievu klasika ir vienkārši burvīga, pašpietiekama un KLASISKA! Pēc 28 minūtēm es turpināšu musorgskoties ar viņa izcilajām izstādes gleznām ^^ . Un vēl es sovakar beidzot tiku vaļā no savas Rahmaņinova 2. klavierkoncerta apsēstības, jo visi pārējie ir tikpat burvīgi un es nesaprotu, kas iepriekšējā dzīvē tev ir jāizdara, lai tu spētu uzrakstīt TĀDU mūziku.

Un ja jums arī ir blats Lielajā Ģildē vai arī lieki 10 lati, tad es rekomendēju 20. martā nespēlēt mājās Total War un neēst cepumus ar rozīnēm, bet gan pāris stundas laimīgā idillē lidināt savu dvēsli Rahmaņinova, Šostakoviča un Skrjabina harmonijās.