Izlādēšanās problēma. Analizējot sevi pēc E.Bērnsa metodēm, atradu sevī nežēlīgu knofliktu starp Vecāka prasību lavīnu un Bērna brēcieniem - es nedarīšu neko, ej prom!

Pieaugušais klusē. Vienīgās reizes, kad rīkojos un izjūtu sevi racionāli ir liela noguruma brīžos, kad Vecāks atslābst (ja esi noguris, tātad, esi strādājis, tātad, esi pelnījis atpūtu), vai arī pēc smagiem pārdzīvojumiem. Reizēm vienatnē, kad Vecāks apklust, jo, izjūtot sevi arpus sabiedrības, viņš vairs neģenerē uzdevumus.

Man jāatrod ceļš, kā apstādināt Vecāka uzdevumu kalnus un Bērna histērisko reakciju uz jebkuru uzdevumu.

Paņēmieni - meditācija, atminoties un atkal pārdzīvojot miera un līdzsvara brīžus. Tad var sākt ar aktuālo uzdevumu plānošanu, sadalīšanu mazos soļos un izpildi. Pamatnoteikums - neatkāpšanās. Atkal un atkal atkārtot noieto ceļu ir aplami, tagad es to skaidri apzinos.

Problēmas - histērija, Bērna izmisums kārtējā uzdevuma priekšā.

Redzēsim, kā man ies turpmākās dienas ar miera un stabilitātes stāvokļa atsaukšanu atmiņā. Nevajag aizmirst arī, ka pamatproblēmu tas neatrisina.

Es pat nezinu, kas ir pamatproblēma.