mans sviests
mans sviests
- Darbi un dienas
- 23.12.12 21:33
- APP jēra zupa:
Pirmssvētku drūzmā attapām, ka nav vēl nekas paspēts un sagādāts, un tāpēc bija jātraucē pats Andris Pauls-Pāvuls cerībā, ka vēl viss nav nokavēts. Tā tikām pie 1/4 jēra, proti - kājas un vēl šādām tādām ķermeņa daļām, kas nav cepetis, bet, kā teica, pazīstamais zvērkopis/zvērkāvis - "plovam".
Taču man jau bija aizdomas, ka nekādu plovu nedarīšu, un izrīkošos pēc sava prāta.
Tā nu šodien daļām, kas nebija kāja, nogriezu liekos taukus (mums nav vajadzīgi lieki tauki), un gaļu apcepu katlā brūnganu no visām pusēm.
Piemetu klāt parupji sagrieztus 2 lielus sīpolus un tāpat sagrieztus 2 burkānus.
Piemetu saspaidītas viena ķiploka daivas.
Piegriezu ledusskapī atrastus 3,5 selerijas kātus.
Piegriezu gabaliņu (greipfrūta šķēles izmērā) selerijas saknes.
Piebēru pāris šķipsnas indiešu ķimeņu.
Piemetu pāris tējkarotes garam masalas.
Tējkaroti melno veselo piparu.
Pāris prāvas šķipsnas sāls.
Vairākas no poda nogrieztas lauru lapas.
> Āā, aizmirsu pašu svarīgāko > sagriezu veselu zaļo aso pipariņu no Maksimā nopērkamā aso pipariņu komplekta + pusīti no sarkanā meksikāņu apaļā.
Pāri visam lielo bundžu lobīto konservēto tomātu + vienu mazo, jo gaļas bija padaudz + drusku ūdens, jo bundžas jau jāizskalo (visam vienkārši jābūt nosegtam).
[pauze jeb tas viss vārās vairākas stundas, līdz gaļa no kauliem, ja tādi ir, mūk pati nost. Tas ir brīdis, lai kaulus izķeksētu laukā un izmestu, bet gaļu pēc iespējas saplūkātu]
Kad tas izdarīts, ielaiž bundžu konservētu turku zirņu, šķipsnu mājās esošo melnacu pupiņu + ceturtdaļglāzi lēcu vai kaut ko tam līdzīgu (svarīgākais ir manīties tā, lai neaiziet putras virzienā arī pēc pavārīšanas, bet paliek zupa.)
Rezultāts? Ideja bija tāda, ka tā būs zupa, ko ēst parīt no rīta, jau pēc svētkiem un pirms promlidošanas. Knapi novaldījāmies, lai vismaz pusi atstātu.
-
3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 23.12.12 02:05
- # Izgulēšanās ~12-13 stundu garumā? √
# Uz tirgu pēc iepriekš sarunātajām 2 pīlītēm un atrast pašu lielāko un pašu smukāko egli līdz plkst. 12.00 √
# Uzlikt sautēties svētku kāpostus? √
# Izskriet pēc vēl šādiem tādiem piemirstiem svētku mazumiņiem? √
# Ierīvēt parīt cept paredzēto jēra kāju? √
# Vakarā pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
poga sacept piparkūkas visam atlikušajam laikam? √
-
4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 30.11.12 00:00
- Vispirms bijām uz Rolava grāmatas pasākumu. Paskaidrojums: tik idiotiskā laikā (plkst. 16.00 darba dienā) un dīvainā vietā tas notika ļoti konkrētu un ar grāmatas saturu saistītu apstākļu dēļ. Ieradusies bija pārsvarā tikai pensionētu Pārdaugavas sievieškārtas lasītāju publika. Par Rolava saistību ar pilsētas 7. bibliotēku, kas pavisam nesen, grāmatas rakstīšanas laikā ir tikusi slēgta un ar visiem Rolava vecajiem papīriem pievienota Iļģuciema bibliotēkai, izveidojot Stradiņa universitātei blakus esošo Pārdaugavas bibliotēku, var izlasīt grāmatā.
Pēc tam cauri putenim laidām uz Miķeļa Fišera izstādes atklāšanu Arsenālā. Miķelis ir spēks, prasmes un daile pilnā sparā. Pat ja neinteresē/neuzrunā/atbaida visāds ezotērisks sviests. viņš vienkārši ir nenormāli talantīgs zīmētājs, gleznotājs, turklāt ar izturētu, konsekventu un nemitīgi evolucionējošu savas darbošanās apzināšanos. Var saukt arī par rokrakstu un stilu. Sāk uzmākties aizdomas, ka šai pieticīgajai mērķtiecībai varētu būt visai liela saistība arī ar atteikšanos dzert visādus alkoholu saturošus dzērienus. Izstādes atklāšanā, saprotams, līdz ar to tika piedāvāts ūdens vai smiltsērkšķu sula no milzu tvertnes. Muļķis bija tas, kas to nenobaudīja. Gribas aiziet uz izstādi kādu citu dienu - kad nebūs to baru.
Nu un tad vēl - pasākums Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā (nekad neatceros nosaukumu, bet tā ir tā vieta Pils laukumā, kur agrāk bija sarkanās armijas muzejs ar lielgabalu vienā no zālēm). Gājām uz to ar zināmu piesardzību, jo dzejnieku lasījumi+mūzika parasti nozīmē klusu čaukstēšanu kaut kur telpas attālākajā stūrī un cilvēku biezā džemperī, akustisko ģitāru, un visu, kas nu šādās attiecībās var izveidoties.
Te nekā tāda laimīgā kārtā nebija. Vērdiņš, Gaile, Auziņa, Viguls un vokāli instrumentālais ansamblis "Sigma"* ņēmās intensīvi, vienotā tempā, ritmā, turklāt līdzsvarojot cits citu tā, ka uz brīdi pat izdevās aizmirst, kur esi - Rīgā, Vācijā, Berlīnē vai Bruklinā.
Man šķiet, ka šo dzejas "montāžu" (un bija tajā itin jauki apspēlēta arī līdzība ar šo dažām paaudzēm skolas laikā tik pazīstamo žanru), tās veidotājiem miera vējos vajadzētu piedāvāt kādam teātrim kā noteiktā laika sprīdī skatāmu uzvedumu, vai varbūt apceļot ar to plašākas mūsu zemes āres.
Tāda, lūk, ļoti aizraujoša un pat pretrunām bagāta pēcpusdiena, vakars.
* Mūzikai kopējā iespaida radīšanā bija milzu nozīme. Es gan baigi nepārzinu Latvijas mūsdienu estrādēs un visādās citādās skatuvēs dzirdamās skaņas, bet šīs sķita kaut kas tieši tāds, kā Latvijas "populārajā" mūzikā izsenis ir pietrūcis. Atvainojos par banalitāti, bet gribētos to saukt par gudrību.
-
14 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 25.11.12 18:18
- Nekad nebiju bijis svecīšu vakarā lielajos Meža kapos. Sniegā tas droši vien izskatās pavisam citādi, bet strauji uznākusī tumsa, migla, svecīšu un cilvēku pūļi bija ļoti iespaidīgi. Iespējams, šis ir viens no visplašāk apmeklētajiem pasākumiem Latvijā vispār, turklāt iet visi - neatkarīgi no tā, vai krievs, latvietis vai vēl kāds cits. Ne tā kā dziesmu svētkos vai kādos nebūt politiskos gadījumos.
"Biju, noliku pie Meierovica, tad arī Sebrim...," paveiktajā dalījās viena sieviņa.
"Tas ir aktieru kalniņā?" otra precizēja.
Virs tumšajām koku galotnēm, neapmierinati ķērkādams par traucēto miegu, aizlaidās krauklis. Arī tumsā nenorima skrapstēt grābeklīši un čabēt lapas. Lai arī bija jau pavisam tumšs, cilvēki tik nāca un nāca klāt, policists uz stūra ik pa brīdim pūta svilpē un vicināja rundziņu.
#
Bet "savos" kapos bijām vakar. Tur blakus meža puses vārtiem, pa kuriem parasti ejam, pakalniņā ir memoriāla mēroga kapavieta. Asimetrisks, no melna pulēta akmens būvēts komplekss ar vairākām terasēm, kāpnītēm un plāksni, uz kuras iegravēts jauna cilvēka portrets. Miris knapi divdesmitgadīgs, vēl deviņdesmitajos. Parasti kaps allaž sakopts, vienmēr nesapļekušas puķes u.tml. Tikai šoreiz pavisam citādāk. Visur iztašķīts sašķaidītu sveču parafīns, bet pašā centrā uz vienas no granīta terasītēm - cilvēka kaka.
Mirušie guļ, bet dzīvie rosās.
-
1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 29.10.12 13:59
- Rīts sākās (vai nakts beidzās) ar nelāgu salšanas sajūtu un drebuļiem. Cēlos meklēt plediņu, tad uz virtuvi pēc ibumetīna, paķēru trīs tabletes, atnācis atpakaļ uz gultu, sapratu, ka tas ir par daudz, 2 noriju, pa virsu uzdzēru kaut kādu skāņu vīnu, ko sagrābstīju uz krēsla blakus gultai (hm, no kurienes gan mājās baltvīns, paguvu nodomāt, bet tūliņ aizmirsu), un drīz pēc tam atkal aizmigu. Kad pamodos, liels bija pārsteigums uz krēsla blakus neatrast ne atlikušo tableti, ne kādu nebūt glāzi ar vai bez vīna. Arī plediņa uz kājām nebija, tas salocīts un neaiztikts stāvēja tur, kur nu tas parasti stāv. Cēlos augšā, kaut kādas indeves pēc izmērīju temperatūru un atklāju, ka ir 37,7. Nolēmu palikt gultā.
-
3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 28.10.12 21:40
- Mājupceļā redzējām vispirms alni, kas diskrēti attālinājās slīkšņas virzienā un stirnu pāri, kas, baltām pakaļām zibot, dieba pa tik tikko sadīguši pasteļkrāsas ziemāju lauku. Bet šorīt bija tā. Mani pamodināja sīku nadziņu skrapstoņa, pa miegam jau nodomāju, ka atkal Boriss nāk modināt, bet tad jau puspamiegam attapu, ka gan Boriss, gan Grieta ir atstāti Rīgā, un nadziņi tādi pavisam mazi. Tad nu jau bez miega atvēru acis un ieraudzīju peli, kas žigli apmeta loku garām neizprotamajam šķērslim, kas bija mana galva, pārmetās pāri aizmigušajai skuka un nozuda pažobelē. Starp citu, pēcāk atcerējos, ka nav pirmā reize, kad viņu šajā maršrutā sastopu - pirms kāda gada vai bija pirmā reize. Droši vien tāpat kā citi zvēri - tā Amerikas ūdele, kas pāri pagalmam no dīķa uz vigu ieminusi nu jau pamanāmu lecamtaku, - arī pelītei mūsu prombūtnes laikā ir noteikti maršruti. Līdz brīdim, kad priekšā guļ kaut kādi milži. Tā tie stāsti par miega pelēm rodas, jo tūliņ pēc tam atkal aizmigu. Pareizāk sakot, iekritu kaut kādos murgos, jo nevajag laikam pirms gulēšanas skatīties kaut ko tādu kā Mad Men, pēc tam visu nakti sapņos rādās Facebook spēles.
-
1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 2.9.12 19:30
- Otrā diena Lucavsalā, šodien arī līdz otram galam. "Te varētu palaist Mozu," teica meita pie niedrēm. "Ja mums būtu."
-
7 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 26.8.12 14:49
- Šodien Borisam pirmais lielais medījums (spāres un sienāži jau neskaitās) - ja vien cirsli var uzskatīt par lielu. Un pirmais eksperiments ar uzkāpšanu kokā un netikšanu zemē. Dabūju vilkt laukā kāpnes un celt lejā. Tā, lūk, iet laukos. Bet es jau darbā.
-
0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 24.7.12 18:50
- Boriss ir aizvests pie dakteriem. Bija pienācis riekstu laiks. Nez, kā viņš tur viens svešā vietā pie it kā laipniem cilvēkiem, kas grasās nogriezt tik svarīgu ķermeņa daļu.
UPD. Boriss ir mājās. Iet streipuļu streipuļiem, bet acis kā spoles, aizmeimuroja uzreiz uz vannas istabu un padarbojās kastītē, tagad jau ir piestreipuļojis pie Grietas bļodas, nesaprazdams ne rīta, ne vakara, ne savu dāŗgumu zuduma. Grieta vai nu skatās pilnīgā "WTF?" izteiksmē, vei demosntratīvi pagriezusi muguru eleganti mazgā savu priekškāju pirkstu starpas, pirkstus izstiepusi, cik garus vien iespējams.
UPD. UPD. Izēda Grietas bļodu, puslīdz veiksmīgi ietika dīvānā, pēc ilgas grozīšanās iegrozījās savā lietuviešu filca dizaina guļammaisā un aizmiga.
-
2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 17.6.12 19:38
Ar Annu bijām pētīt neizpētītas vietās Rīgā.-
2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 9.6.12 21:16
- Šodien ar meitu devāmies ekspedīcijā un pēc kartes centāmies atrast ceļus, pa kuriem Jaunmārupē iespējams nokļūt tieši Rīgas lidostas skrejceļa galā - vietā, no kuras pretskatā ir redzamas lidmašīnas, kas laižas lejā (ja vien nav negaiss, vai nelabs vējš, un tās to nedara no jūras puses), un vietā, kurai pāri laižas tās, kas tikko pacēlušās. Atradām, tikām, un tagad zinām īsāko ceļu, kā tur nokļūt. Lieliska piknika vieta starp kaiju apsēstu lauksaimniecības aramlauku un neprātīgu cīruļu apsēstu lidlauku.
Bet ja godīgi, biju apņēmies celties jau 7-8 un pirms tam vēl doties uz tirgu, pirkt visādus darbdienās nepieejamus jaunos zaļumus, pat jaunās zemenes u.tml. Protams, ka nepiecēlos, un tirgū nonācu jau tikai pēc tam. Bet visu no iekārotā vēl dabūju - ari piparmētras, arī kinzu un tepat audzētu rukolu, arī lakšus. Garšīgās nestandarta izmēra zemenes pie meitenes stūra būdiņā vēl bija palikušas.
Pēc tam ar skuka aizlaidām uz Kurzemi un drusku palūkojām pa ciemiem, uzmetām aci jūrai, Engurē apēdām auksto zupu un siļķi ar biezpienu un kartupeļiem, bet Ragaciemā nopirkām dažas zivis un padomju žāvēto vistu.
-
2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 25.5.12 00:55
Lamermūras Lučija bija izcila-
2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 13.5.12 17:12
- Annai šodien iesvētības. Baznīcā bija aizkustinošs mazbudžeta un mazdarbības bērnu priekšniesums ar zaļos "mušu tīkla" apmetnīšos tērptiem apustuļiem un Jēzu lina uzvalciņā. Intriga ar mācitājiem līdzi atnākušo vīru melnā jeb melnsvārci, kuru klusībā nodēvēju "Mehānskā apelsīna" terminoloģijā par "veck", atrisinājās tikai dievkalpojuma noslēgumā, kad viņš ierunājās vāciski, un vietējā mācītāja mudināts bernu dievkalpojumu un 3 bērnu iesvētības noslēdza ar nelielu priekšlasījumu par luterticības stāvokli, bet jo īpaši Tanzānijā, kur luterticīgo jau esot 5 miljoni, viņš atkārtoja - 5 miljoni.
Pēc tam bija radinieku saiets mājas apstākļos, kur, kā tas manā ģimenē ierasts, izvērtās par smiešanos līdz asarām.
Vakarā aizgājām uz Šmita "Mežonīgo pilsētu" Dailē. Pēc izrādes kopā ar dzejnieku, dzejnieka draugu un kritiķi gājām pa Brīvības ielu un apspriedām izrādi, tajā skaitā pašu būtiskāko jautājumu: "Kur palika 5000 dolāru?" Ne no šā, ne no tā sarunā iesaistījās kāds garāmgājējs ar mugursomu un vīnogu dēstu polietilēna kulītē. Izrādījās, ka arī viņš no izrādes. Un ar viedokli. Viedoklis bija par to, ka teātra izrādē netiek risinātas problēmas un jautājumi, un, kā izrādījās, viena no galvenajām problēmām šī vīra acīs sākas ar zilbi "žī" un beidzas ar "di", jo "viņi nāk virsū".
Vēl Rīgas karaoke neesot latviešu dziesmu, pat tautasdziesmu neesot. Degvīns maksājot 50 latus pudelē, bet karaoke dziesmas tikai krievu valodā. Tas neesot labi, jo ko iesākt, kad iznāk "iemaldīties padziedāt."
Sapratām, ka cilvēks ar viedokli (un dēstu) jau ir redzēts. Reizē ar viņu bijām gājuši arī uz teātri, taču dēsta tad vēl nebija. Laikam bija paguvis iemaldīties tirgū vēl pirms izrādes un nopirkt.
-
0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Darbi un dienas
- 15.4.12 20:51
- Vakar daudz izdarīju, šodien daudz redzēju un uzzināju. Vakar paguvu pārstādīt mājas svētību un mirstošo līdakasti, saskrūvēt mēnešu gaitā izdegušās spuldzītes un paralēli sagatavot divus dažādus sautējumus - jēra gaļas un dārzeņu sautējumu vīnā ar indiešu ķimenēm īstermiņam un manas klasiskās vistu kājas tuvākajām dienām uz priekšu. Vēl tika noskatīta Kristapa ceremonija TV un sagaidīts pareizticīgo Lieldienu rīts, kā arī izdzerts diezgan daudz pavasara/vasaras sezonas vēstneša - spritz jeb dzirkstošā vīna, Campari un burbuļūdens sajaukuma.
Šodien ar meitu aizbraucām pie maniem vecākiem uz Siguldu. Izmetām līkumu pa maniem bērnības Vējupītes lokiem. Koku augšanas ātrums ir vēl pārsteidzošāks par atkritumu rašanos vietās, kur tiem nevajadzētu būt. Vecāki (un kaimiņi) esot saņēmuši pie šķūņu durvīm piespraustu vēstījumu, ka šķūņus jaukšot nost. Šķūņi ir gara ēka ar rindā sarindotām garāžas durvīm. Gandrīz katram mājas iemītniekam kopš padomju laikiem tur ir vai nu garāža, vai ... šķūnis. Šķūņiem ir arī pagrabs - jo zem mājas pagrabs nekad nav paredzēts. Tagad kāds (nezin kas) secinājis, ka būve ir neatļauta.
Pa ceļam no meitas (13 gadi) uzzināju, ka viņas labākajai draudzenei mīļākais auto esot Porsche. Izrādījās, ka meitai gan labāk patīk Ferrari. Tas nomierina.
Meita nu jau kādu laiku mācās spēlēt ģitāru, viņas elki ir (šķiet, jau reiz teicu) Patija Smita un Džimijs Hendrikss. Bijām nopirkt jaunas stīgas. Vaicāju, vai bez akustiskās viņa gribētu mācīties arī elektrisko. Atbilde bija apstiprinoša.
Prustam bija cepumiņš, man ir riepas skolas sporta laukumā, lai gan skolas blakus jau sen vairs nav.
-
4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
