- Darbi un dienas
- 15.4.12 20:51
- Vakar daudz izdarīju, šodien daudz redzēju un uzzināju. Vakar paguvu pārstādīt mājas svētību un mirstošo līdakasti, saskrūvēt mēnešu gaitā izdegušās spuldzītes un paralēli sagatavot divus dažādus sautējumus - jēra gaļas un dārzeņu sautējumu vīnā ar indiešu ķimenēm īstermiņam un manas klasiskās vistu kājas tuvākajām dienām uz priekšu. Vēl tika noskatīta Kristapa ceremonija TV un sagaidīts pareizticīgo Lieldienu rīts, kā arī izdzerts diezgan daudz pavasara/vasaras sezonas vēstneša - spritz jeb dzirkstošā vīna, Campari un burbuļūdens sajaukuma.
Šodien ar meitu aizbraucām pie maniem vecākiem uz Siguldu. Izmetām līkumu pa maniem bērnības Vējupītes lokiem. Koku augšanas ātrums ir vēl pārsteidzošāks par atkritumu rašanos vietās, kur tiem nevajadzētu būt. Vecāki (un kaimiņi) esot saņēmuši pie šķūņu durvīm piespraustu vēstījumu, ka šķūņus jaukšot nost. Šķūņi ir gara ēka ar rindā sarindotām garāžas durvīm. Gandrīz katram mājas iemītniekam kopš padomju laikiem tur ir vai nu garāža, vai ... šķūnis. Šķūņiem ir arī pagrabs - jo zem mājas pagrabs nekad nav paredzēts. Tagad kāds (nezin kas) secinājis, ka būve ir neatļauta.
Pa ceļam no meitas (13 gadi) uzzināju, ka viņas labākajai draudzenei mīļākais auto esot Porsche. Izrādījās, ka meitai gan labāk patīk Ferrari. Tas nomierina.
Meita nu jau kādu laiku mācās spēlēt ģitāru, viņas elki ir (šķiet, jau reiz teicu) Patija Smita un Džimijs Hendrikss. Bijām nopirkt jaunas stīgas. Vaicāju, vai bez akustiskās viņa gribētu mācīties arī elektrisko. Atbilde bija apstiprinoša.
Prustam bija cepumiņš, man ir riepas skolas sporta laukumā, lai gan skolas blakus jau sen vairs nav.
- 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 15.4.12 22:49
-
dute
vaī, tās riepas. blakus skolā nomācījos vienu gadu, no kura, pārsteidzošā kārtā, man ir daudz atmiņu. pēc tam mūs pārcēla uz "jauno", bet vecās skolas sporta zāle un laukums gan tika izmantoti vēl arī visu turpmākos pamatskolas gadus. eh, līklocis pa riepām, bumbiņas mešana turpat blakus, Turauska ziemā kurinātā zāle, kurā tāpat varēja elpu redzēt un un
- Atbildēt
- 15.4.12 23:29
-
Oho, man nebija ne jausmas, ka esam - kaut arī tikai vienu gadu - mācījušies vienā skolā, un vairākus gadus Turauska vadībā noteiktajā vietā mētājuši bumbiņu, skrējuši sprintu, lēkuši pa riepām vai tālumā. Žēl, ka no tām papelēm palikuši tikai dižie celmi. Bet mana bērnības (un vecāku vēl arvien) māja ir tepat skatu punkta un minūtes gājiena virzienā aiz man aiz muguras esošajiem bērziem un pāris priedēm.
- Atbildēt
- 15.4.12 23:40
-
dute
nez kāpēc ziņa par to, ka papeļu vairs nav, ir bēdīgāka par to skola ir nojaukta. sen tur neesmu gājusi/ braukusi garām
- Atbildēt
- 15.4.12 23:47
-
Jā, diemžēl lielās papeles tika nozāģētas drīz vien pēc skolas un internāta ēkas nojaukšanas. Taču es vēl labi atceros, ka sunīšos "kurš pēdējais uz riepām, tas suns", ne vien nepieskaršanās zemei, bet rāpošana apkārt papeles mezglainajam stumbram, nozīmēja reālu iespēju.
- Atbildēt