"Ja mani naktī pamodinātu ar jautājošu lūgumu nosaukt kādu mūsdienīgu latviešu prozas autoru, es visticamāk sekundes piecas žāvātos, paberzētu acis un tad teiktu: „Pauls Bankovskis”."

Njā, viņš vismaz kaut ko ir lasījis. Bet, nu, es neteiktu, ka nav drusku plaģiātima momenta viņa darbos. Piemēram, no Afrodītes nolaupīšanas bišķi Eiroremontā bija nosperta daža laba ideja.

Kas tie par murgiem?

Sava taisniiba jau tam cilveekam ir. Un ne tikai attieciibaa uz latvieshu rakstniekiem, cik esmu palasiijusi jaunaakos krievu romaanus, tur "atejvieta ar visu, kas tajā" briizham veel izteiktaak figuree.

piekrītu.

kanalizācijas un ūdensapgādes projekti!

kas to raksta?

Vai šis raksts ir arī netā, vai man tomēr būs jānopērk Diena, lai to izlasītu?

Protams, ka ir

Man tā tantīte pat ļoti patika.
Es tikai nesapratu, pēc kāda principa tiek aprēķinātas tās paaudzes, un kā viņa nosaka, kurš pie kuras pieder.

Droši vien aprēķina pēc tā, kāda nu kuram tā hipnoze, jo, atvaino, man tas teksts šķita rakstīts kaut kādā pusnemaņā, kur kā ideāls rēgojas "sociālais pasūtījums" un/vai "sociālā atbildība".

Uzrakstīsi kaut ko par tiem, kas "stāv aiz operāciju galdiem"?

Nē, nu vispār jau varētu - kaut ko par Zatleru.

Es tikai domāju par tās publikācijas mērķi - nez, tas, tipa, uz svētkiem kaut kāds pa pusei prikols domāts vai arī tā ir t.s. "diskusija" par pašmāju mākslas aktualitātēm.
Bet nu "veido datoros lielus inženiertehniskus projektus" un nedomā par seksu vai fizioloģiju - jāatzīst, tas ir reāls spēks, lai arī drusku velk uz kaut kādu sci-fi, kas latviešiem tomēr jau vēsturiski nav bijis iecienīts žanrs, tādēļ arī pārmetums ir mazliet nepelnīts.

Nevis uz sci-fi, bet uz normālu "ražošanas romānu".

Vienīgais mērķis, ko spēju šajā rakstā saskatīt, ir Dienas rubrikā "Domas" piekoptā klultūršoka politika - pavisam nesen, piemēram, ne no šā, ne no tā tika divos turpinājumos publicēts anonīma tulkotāja tulkots raksts par analītiskās filozofijas nozīmīgumu. Gadiem neko nepublicē par filozofiju, bet tad pēkšņi - trah, babah, še jums divas nedēļas pēc kārtas pa avīzes atvērumam ar kaut ko tādu.

o, biju palaidis garām

Manuprāt, taisnība viņai ir gana liela. Vismaz pietiekama, lai izlasītu un padomātu, nevis paņirgātos par atsevišķām vecmodīgām frāzēm.

Bet nu protams, kā tā drīkst, nu fuj. Šitā te par jaunāko literatūru izteikties, vai tad kulturāli cilvēki tā dara.

Drīkst visu ko. Bet padomāt par vispārinājumiem neredzu nekādas jēgas.

Tur kā reiz ir ļoti maz vispārinājumu, viss ļoti smuki ar pirkstu parādīts un citātiņi lai pielikti. Ja es būtiski kļūdos, parādi, lūdzu, kādu recenziju, kurā vispārinājumu nebūtu.

1) šī nav recenzija, bet kaut kas - eseja? - kas publicēts rubrikā "Domas"; grāmatu recenzijas 2 lpp. apjomā Diena nemēdz publicēt.
2) "Proza, ko rada gados jauni ļaudis, diemžēl ir viens no veidiem, kā spēcināt un vairot savas tautas mazvērtības kompleksu"; "Ar citas paaudzes acīm raugoties, radies iespaids, ka viņi ir ar sevi ārkārtīgi apmierināti. Ārpus viņu uzmanības ir "citi" citās paaudzēs un vērtības, kas "citiem" derējušas. Par to — labākajā gadījumā — dzirdēti mazticami vecu ļaužu stāstiņi" u.tml. ir vispārinājumi, kurus pamatot autore mēģinājusi ar citātiem no Ābeles romāna.

"Proza, ko rada gados jauni ļaudis, diemžēl ir viens no veidiem, kā spēcināt un vairot savas tautas mazvērtības kompleksu" - jā, šis ir strīdīgs izteikums; bet, stingri ņemot, tā varētu būt. Pietiekami pamatots tas nav, vismaz ne manā uztverē.

"Ar citas paaudzes acīm raugoties, radies iespaids, ka viņi ir ar sevi ārkārtīgi apmierināti. Ārpus viņu uzmanības ir "citi" citās paaudzēs un vērtības, kas "citiem" derējušas. Par to — labākajā gadījumā — dzirdēti mazticami vecu ļaužu stāstiņi" - tas kā reiz ir ļoti normāls, konkrēts apgalvojums. Autorei (apzinoties, ka viņa pieder pie citas paaudzes) ir radies konkrēts iespaids par jaunajiem autoriem un man šķiet, ka tas iespaids ir visnotaļ adekvāts. Neredzu nekādu iemeslu to atmest kā "vispāŗinājumu" (ja tas tiešām ir lamuvāŗds).

"vispārinājumi, kurus pamatot autore mēģinājusi ar citātiem no Ābeles romāna" - piezīmēsim, visnotaļ pārliecinoši. Galīgi nesaprotu, par ko tu cepies - autore diezgan sajēdzīgi pamato savu viedokli par grāmatu ar citātiem un neignorē arī tos citātus, kas nav 100% atbilstoši viņas pozīcijām. Kādas tad būtu korektākas domas/citāta attiecības?

P.S. ŗ lietojums ir gļuks, nevis pārliecība.