mans sviests

27.12.08 12:54
"Ko uzskatīt par mūsdienīgu latviešu prozu? Pirmā versija: tas ir teksta gabals, kurā starp vienkāršrunas vārdiem iemaisīts pa spārnotam izteicienam, ievilkta atejvieta ar visu, kas tajā, uzplāts pa līķim asiņu peļķē, piemesta draiska seksa aina"

"Jaunie prozaiķi netiek vaļā no hipnozei līdzīgā underground pasaules atainojuma. Vai tikai to viņi pazīst? Vai, tikai to iztēlojoties, viņi jūtas labi? Vai tā pasaule, kurā dzīvo citādi ļaudis —,kas mācās, zinātnē strādā, veido datoros lielus inženiertehniskus projektus, apceļo pasauli, stāv aiz operāciju galdiem, klases priekšā, grūti kopj dārzus un tīrumus, kas domā ne tikai par savām fizioloģiskām un seksuālām sajūtām —,vai tā pasaule ir sveša, draudīga, netīkama?"

"Literatūra un māksla ir arī sabiedrības ideoloģiskās dzīves veidotāja. [..] Proza, ko rada gados jauni ļaudis, diemžēl ir viens no veidiem, kā spēcināt un vairot savas tautas mazvērtības kompleksu, un tā sekmīgi iekļaujas masīvajā sabiedrības apziņas presēšanā. Domāt par to liek arī I.Ābeles romāns."