- 28.12.08 16:24
-
"Proza, ko rada gados jauni ļaudis, diemžēl ir viens no veidiem, kā spēcināt un vairot savas tautas mazvērtības kompleksu" - jā, šis ir strīdīgs izteikums; bet, stingri ņemot, tā varētu būt. Pietiekami pamatots tas nav, vismaz ne manā uztverē.
"Ar citas paaudzes acīm raugoties, radies iespaids, ka viņi ir ar sevi ārkārtīgi apmierināti. Ārpus viņu uzmanības ir "citi" citās paaudzēs un vērtības, kas "citiem" derējušas. Par to — labākajā gadījumā — dzirdēti mazticami vecu ļaužu stāstiņi" - tas kā reiz ir ļoti normāls, konkrēts apgalvojums. Autorei (apzinoties, ka viņa pieder pie citas paaudzes) ir radies konkrēts iespaids par jaunajiem autoriem un man šķiet, ka tas iespaids ir visnotaļ adekvāts. Neredzu nekādu iemeslu to atmest kā "vispāŗinājumu" (ja tas tiešām ir lamuvāŗds).
"vispārinājumi, kurus pamatot autore mēģinājusi ar citātiem no Ābeles romāna" - piezīmēsim, visnotaļ pārliecinoši. Galīgi nesaprotu, par ko tu cepies - autore diezgan sajēdzīgi pamato savu viedokli par grāmatu ar citātiem un neignorē arī tos citātus, kas nav 100% atbilstoši viņas pozīcijām. Kādas tad būtu korektākas domas/citāta attiecības?