- 31.10.07 15:19
- Mans apsvērums par iešanu/neiešanu uz Doma laukuma mītiņu sestdien, 3. novembrī ir tāds pavisam prozaisks - ar to saprotot pamatojumu, izmantojot līdzību vai stāstiņu.
Kad pirms pāris nedēļām bijām Liepājā, pievakarē aizgājām uz kino, uz filmu "Zvaigžņu putekļi", bet ne jau par filmu ir līdzība. Zāle bija diezgan pilna, kad visi jau gandrīz bija sanākuši, atnāca pāris vietējo pamatīgā pālī (PP), lai gan tam vienam pat šāds apzīmējums šķiet nedaudz par mērenu. Apsēdās mums blakus, tajā pusē, kur sēdēja puika. Un tas PP sāka šim gāzties virsū un visādi citādi aizņemt pārāk daudz vietas sev apkārt. Savukārt vienu rindu uz priekšu, tieši zem PP un viņa biedra apsēdās cits vietējais, kura galvenā pazīme bija viņa īpašumā nonākusi meitene ar lielu spīguli nabā. Kad nodzisa gaisma un PP ņemšanās nerimās, samainījāmies ar puiku vietām, un tā nu es nonācu PP noklājuma zonā. Filma viņu īpaši neinteresēja, taču visu laiku bija jāburkšķ kaut kas un jāņemas. Aizrādījums "prikruķiķ fiķiļok" viņu samulsināja vien uz brīdi, jo viņš atrada jaunu izklaidi - sāka celt kājas uz abu priekšā sēdošo pleciem un galvām. Viņi tikai sašutuši pagrozījās, īsti neizdvesa ne skaņas un visbeidzot pārsēdās tās pašas rindas galā.
Tad nu, lūk. Man šķiet, ka "tauta", ja vien var atļauties šādu vispārinājumu, uzvedas tieši tāpat kā tas džeks, kuram ir pleķaini balināti džinsi, mucai līdzīgs torss, piegulošs džemperīt's un meitene ar spīduli plikajā nabā, un izliekas, ka jūtas labi pat tad, ja kāds no aizmugures rindas liek uz galvas kājas.
Runa nebūt nav par vienu vai otru partiju, šo vai citu valdību, bet par nu jau vēsturisku tendenci, kuru, piemēram, iemieso arī Sandra Kalniete no opozīcijas. Lai gan viņa droši vien ļoti labprāt dzirdētu vaļsirdīgu Krievijas atvainošanos par Latvijai un latviešiem nodarītajām pārestībām, viņa pati tā arī nav uzskatījusi par vajadzīgu publiski apspriest to, ka Latvijas iesaistīšanās Irākas karā laikā, kad viņa vēl bija ārlietu ministre, varbūt arī bija stratēģiski aprēķināts gājiens, taču citādi - tāpat kā tas karš kopumā - pilnīga izgāšanās. Sava veikuma apspriešana, savu kļūdu vai maldu atzīšana Latvijas politiķiem nerūp, jo laikam jau šķiet, ka tādējādi viņi varētu izrādīties vāji. Un vienīgais veids, kā apliecināt savu stiprumu, ir nelikties par apkārt notiekošo ne zinis (kas, kā noprotu, nau jau ir arī viens no vērā ņemamākajiem argumentiem pret jebkādu piketu, demonstrāciju un mītiņu rīkošanu - proti, ka "normālā valstī" jau "visiem tāpat viss ir vienalga", "nekas tāpat nemainās", un tātad arī Latvijā vajadzētu būt tāpat). - 21 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 31.10.07 16:21
-
Prof. Biezpientaure
nu a huļi lekties ? galnais, ka viss kuļterņeņka, mājiņa lūk, kredītelis, sieva tur, trīs sīkie, vecākais jāsūta uz Albionu pagrauzt zinību granīts un auzene - a tas viss maksā, bļin, da i ne kapeiciņu. Bada revolūciju taisīt vienmēr pagūsim. Kautkā tā.
- Atbildēt
- 31.10.07 16:24
-
laba retorika
- Atbildēt
- 31.10.07 16:37
-
izklausās bezmaz tā, ka viens no tiem ir lamu vārds
- Atbildēt
- 31.10.07 16:38
-
nē, es to tā nebiju domājusi
- Atbildēt
- 31.10.07 16:28
-
Protams, labāka reakcija būtu protestēt vispirms ar vārdiem, tad iesist pa seju tam PP, jo diez vai loģiski argumenti nostrādātu, ar izlauztu krēsla kāju atkauties no viņa biedriem un pavadīt pārējo vakara daļu policijā, skaidrojot, ka tu esi cietušais, ne uzbrucējs. Nu, vai arī reanimācijā, ja pirmie krēsla kājas paspētu pagrābt PP draudziņi.
Tiesa, paralēles ar politisko situāciju valstī šai gadījumā ir visai vājas. - Atbildēt
- 31.10.07 16:36
-
paralēle ir vienkārša un nebūt ne vāja, proti, vienaldzība un uzskats, ka būt vienaldzīgam "ir normāli"
- Atbildēt
- 31.10.07 16:45
-
Nomaini varbūt "vienaldzību" pret "rūpes par savām ērtībām"?
Un jā, būt vienaldzīgam pret lietām, kas tev ir vienaldzīgas - ir normāli. Lai kā centās pionieru laikos ieaudzināt "es pasaules daļa, atbildīgs par visu" - cilvēka dabu mainīt neizdevās. - Atbildēt
- 31.10.07 17:00
-
-
nu, ka cilvēka daba ir TĀDA, tas ir tikai Tavs pieņēmums, tā teikt, viena plakne-projekcija, kā rasējumā.
- Atbildēt
- 31.10.07 17:36
-
Dr. Jurčiks Janzons
rūpes par savām ērtībām? iekaisušu aklo zarnu tu sev pats operēsi vai kā? un kā izglītība? utt utt?
humanoīdam, lai īstenotu savus dzīves projektus, daudzreiz ir nepieciešama citu humanoīdu palīdzība un atbalsts. tāpēc labākais variants - sadarboties. - Atbildēt
- 1.11.07 11:01
-
bingo! :) es tiesi kaut ko tadu gribeju iepostet. redz vecais princips - labak but no sudiem talak, ja negribas sasmereties, manuprat nupat Latvija loti aktuals. jo - kaut nedaudz pieskaroties, var vel ilgi nakties just smaku... un ne tikai.
- Atbildēt
- 31.10.07 16:31
-
Man šķiet, šis salīdzinājums attiecas tikai uz vienu daļu tautas.
Ir gana daudz tādu, kuriem iestāstīts, ka šis ir labākais no ļaunumiem.
Un ir arī gana daudz tādu, kuriem pagaidām ir septiņi treknie gadi, un nu nekādi negribas tiesisku valsti, ja reizē ar to nāks strauja "ienākumu" krišanās. Man pat šķiet, ka arī cibā tādu netrūkst. - Atbildēt
- 31.10.07 16:37
-
-
nu, es esmu tāds, kam ne īsti pohuj, bet ... laikam tomēr po. kāda vēl tiesiska valsts
- Atbildēt
- 31.10.07 16:53
-
diana
Teiksmains salīdzinājums. Trakoti patika. Bet morāle - sen jau skaidrs, ka tā.
- Atbildēt
- 31.10.07 17:29
-
Dr. Jurčiks Janzons
tāda normālā valsts = totalitārisms. demokrātijā vienmēr būs neliels bardaciņš, un tā tam arī jābūt!
- Atbildēt
- 31.10.07 20:16
-
Sasodīts, tev varētu būt briesmīga taisnība.
- Atbildēt
- 31.10.07 20:47
-
Grūti nolikt vienlīdzības zīmi starp Kalnietes biogrāfiju/nostāju pret misiju Irākā un piem. Emša portfeli vai Andra atkritumu shēmu. Vai nezinkā telekoma paņemšanas shēmu. Tas nu tā.
Ja mēs ar tik stingriem kritērijiem mērīsim, vislabāk uzreiz tad aiziet mežā (jā, es par to domāju).
Tu spried kā ideālists - viņi, ko, baidās iztirzāt savas kļūdas/izrādīties vāji?, bet jebkurš pīāra ļaužs tev pateiks, ka savu kļūdu atzīšana un apspriešana beidzas gandrīz vienmēr vienādi - ar reitinga noraušanu podā.
Un, lai kā arī man negribētos pateikt - hei, tas ko jūs tur augšā darāt, ir sviests un bezpreģēls, tak es neiešu. Jo man nav un nevar būt nekā kopīga ar visiem tiem, kas pasākumu pārvērš par savas popularitātes spodrināšanu. Vai, kas vēl sliktāk, iet rokrokā ar cilvēkiem, kuru rīcības motīvi man nav un nevar būt skaidri.
JL, SC? Viņu naudas izcelsme man patīk vēl mazāk, teiksim, pat biedē.
Nekādā ziņā nevar nerēķināties ar rodošos vakuumu, atlaižot esošos kundziņus. Es negribu teikt, ka no visiem ļaunumiem esošais ir vismazākais, - varbūt esmu nepietiekami redzīga un nemanu tās alternatīvas, no kurām mati neceļas stāvus. Varbūt. Bet rīkot revolūciju, un pēc tam skatīties kas no tā sanāk - tā ne. Nevienam jau nav Plāna; ir tikai tas rauga mīklas spainītis, kas gāž nost vāciņu. - Atbildēt
- 31.10.07 20:51
-
Tik mazā valstī, kur visi viens otru pazīst, mežā iešana nav nekāds atrisinājums.
- Atbildēt
- 31.10.07 21:03
-
Jā, nu tas bija domāts figurāli.
Konkrētajā gadījumā, dēļ manas profesijas specifikas - Latvijā šai žanrā lielajos pasūtījumos valda tieši tas pats bezpreģēls, kāds jau visur.
Pieplusots pīļdīķa izmērs - nespēju sevi nodarbināt tā, lai man būtu interesanti + tā, lai tā nebūtu agresīva prostitūcija.
Secinoši redzu tieši vienu alternatīvu.
Iet mežā citā valstī. - Atbildēt
- 1.11.07 11:16
-
var jau but ka tas ir naivi - bet man skiet, ka dalejs risinajums ir vienkarsi dzivot savadak. neklut tadam pasam. jo vairakiem bus citas intereses un cits skats uz procesiem, jo atrak si valsts mainisies. mes ar savu dzivi tacu ietekmejam draugus, radus, kaiminjus. audzinat bernus savadak. tad vismaz vini saja arprata kaut ko izmainis. jo cinities vai sakt diskutet ar tadiem (puisiem plekainos dzinsos) nozime nolaisties lidz vinu limenim. tadus tacu vajag vienkarsi ignoret. un tas, ka vini atrodas tur kur atrodas, tacu ari ir tikai tadel, ka kopuma videjais aritmetiskais domasanas limenis acim redzot tads ari ir, lai ka mums nepatiktu to atzit. to uzskatami parada, piem. tv programmu saturs, lielveikalu ipatsvars, reklamu limenis - daudz kas. skumji, bet fakts :)
un tur jua ar piketu neko... tur laikam tomer prasas pec kaut ka vairak... pec kaut ka ilglaicigaka. - Atbildēt
- 1.11.07 09:59
-
ierindnieks
Par valsts un tautas attiecībām kaut kā līdzīgi arī sanāk, labāk aiziet maliņā nevis teikt ka ir apnicies, bet tas nu tā kā būtu skaidrs un vairs nav nekāds jaunums. Man daudz interesantāk liekas pats notikums kinoteātrī, jo vienu es zinu pavisam skaidrs arī es nekad nesaprotu kā rīkoties šādās situācijās tipā kā rīkoties pret brutālu, agresīvu izturēšanos. Nu, protams, ja tiek apdraudēti bērni, brālis vai māsa viss ir skaidrs te parādās izteikta vēlme aizstāvēt un nekas vairs netiek kalkulēts pat tad ja pastāv iespēja norauties pa muti. Bet nu tādā gadsimtā dzīvojam, ka būtībā es nejūtos neko daudz aizskarts, ka man tur kāds uzgrūžas vai vēl tur kaut ko, ja man pastāv iespēja pārsēsties vai izvairīties no šamā izdarībām. Vienīgais, kas man nepatīk, ka tas veicina šamo subjektu nesodāmību un visatļautību. Nu, jā vēl pastāv iespēja, kad pārsēsties nav iespējams.
- Atbildēt
- 3.11.07 16:57
-
Pret nejauši aiz muguras nosēdušos urlu, attieksme varbūt bija pareizā - ignorance.
Bet bailīgā pārīša pacietība ne tuvu nestāv latvju tautas tizlumam - tā pati izvēlējusies urlas atrašanās vietu sev uz kakla likumīgās vēlēšanās! jau piekto saeimas sasaukumu pēc kārtas. - Atbildēt