- Par mūžīgo
- 13.5.16 22:08
- Šodien bijām kapos nokārtot dažas praktiskas lietas, un tā nu vienubrīd sarunas ievirzījās arī par pēcnāves gaitām. Pieaicinātais meistars teica, ka pats gribētu, lai viņa pelni tiek izkaisīti vai nu uz akmeņiem, vai jūrā, jo abi elementi saistīti ar darbošanos viņa dzīves laikā. Pēc tam, nobraucis kādus 200 km iedomājos, ka nemaz nebūtu peļami savus pelnus iesniegt kādā papīrfabrikā, lai iejauc papīra masā, izgatavo papīru, un tad uz tā nodrukā mazu, kabatas formāta grāmatiņu. Kaut vai piezīmju blociņu vai kantōra grāmatu.
Jau rakstu projektu KKF - ar atvērtu iesniegšanas datumu.
P.S. Un tad jau arī tās fakinās bēres varētu aiztaupīt, jo atnākušajiem visādas postpanka mūzikas un šampanieša pavadījumā vienkārši tiktu iedota šī mantiņa, kuru tāpat saēstu laiks. - 19 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 13.5.16 22:23
-
dute
:)
mans vīŗs regulāri atgādina, lai tik mēs neiedomājamies rakt viņu zemē, viņu noteikti jākremējot. kad es jautāju, ko darīt ar pelniem, viņš atbildēja - ai vienalga, izmet miskastē - Atbildēt
- 13.5.16 22:59
-
cik regulāri? O.o
- Atbildēt
- 13.5.16 22:49
-
Laba doma par to grāmatiņu.
- Atbildēt
- 13.5.16 22:51
-
Lielisks plāns, bet es – attiecībā uz sevi – tomēr palieku pie izkaisīšanas jūrā.
- Atbildēt
- 14.5.16 00:25
-
No sadedzināšanas nav nekādas jēgas, pareizā veidā atdzesēt smadzenes un tā uzglabāt - cita lieta.
- Atbildēt
- 14.5.16 01:49
-
Gaidu diagnozi peec apmeeram triis nedeeljaam un ja pazinjos mirsanu (taalaaku stadiju) tad es luugsu atljauju izmantot so ideju - ja veelaties tad ar atsauci uz jums
- Atbildēt
- 14.5.16 03:27
-
ena!!
- Atbildēt
- 14.5.16 10:46
-
Es dramatizeeju!!
- Atbildēt
- 14.5.16 03:26
-
Paulskin blociņu
- Atbildēt
- 14.5.16 08:47
-
Kārtīgu rulli ar kkf pieteikuma blankām. a no manis varētu tinamo papīru pagatavot. kurā vairs nekas nav jāber iekšā. uztin, un ir. ;)
- Atbildēt
- 14.5.16 06:57
-
nu es gan gribētu, lai manus kauliņus noliek blakus tiem kauliņiem, kas man jau mājas ir. bet tā ka pec manas nāves tie kauliņi nebūs medicīniskas iestādes īpašumā, tad manus kauliņus tiem blakus plauktiņā sakrāmēt nevarās. LV likmi neļauj man to izdarīt...
- Atbildēt
- 14.5.16 11:33
-
Ja jau te tā dalamies, es gribu, lai mani sadedzina, pelnus aprok zemē un iestāda koku.
- Atbildēt
- 14.5.16 11:44
-
vai ne - es to pashu iekomenteeju, bet izdzeesu peec tam :) jo man patiik dzeest komentus.
- Atbildēt
- 14.5.16 11:38
-
āda! āda! iekšas sadedzināt, bet blociņus iesiet tavā ādā. Pirms nāves ieteicams krāšņi notetovēties:)
- Atbildēt
- 14.5.16 12:31
-
Vēl ir iespēja no pelniem ispiest vinila plati.
http://www.andvinyly.com/ - Atbildēt
- 14.5.16 17:22
-
koka klucis Konstantīns
Es tikai ceru, ka pavārus nepiemeklē šādas pā4domad!
- Atbildēt
- 14.5.16 17:23
-
O, arī laba doma - man tak patīk arī ēst taisīt!
- Atbildēt
- 14.5.16 23:17
-
Gadus piecus domāju, ka gribu gulēt blakus Lācītim, bet tagad man gribas dzīvot un atstāju lēmumu uz to laiku, kad man būs 90 + un tad jau manīs, kā tā dzīve būs iegrozījusies.
Es gan esmu nenormāli neoriģināla un vēlos, lai manas miesas apglabā zemē. Kādā klusā, ēnainā kapsētā, kur pār manu kapu vīsies efejas un pavasaros smaržos maijpuķītes. Es droši vien līdz tam būšu, tāpat kā mana vecāmamma to bija izdarījusi, salikusi koferīti. Tur būs jau viss atlasīts, kas jāuzvelkt uz manām sakritušajām, aukstajām miesām, mācītāja numurs, kurš jau būs gatavs šim darbam, aploksnītēs būšu salikusi naudiņas kas kam maksājams, nu un visi citi nepieciešamie atribūti, tā ka palicējiem nebūs jālauza galvas ko un kā. Un vēl tur būs vēstule maniem bērniem.
Bet vēl līdz tam ir vairāk kā 50 gadi. - Atbildēt