mans sviests

14.5.16 23:17
Gadus piecus domāju, ka gribu gulēt blakus Lācītim, bet tagad man gribas dzīvot un atstāju lēmumu uz to laiku, kad man būs 90 + un tad jau manīs, kā tā dzīve būs iegrozījusies.
Es gan esmu nenormāli neoriģināla un vēlos, lai manas miesas apglabā zemē. Kādā klusā, ēnainā kapsētā, kur pār manu kapu vīsies efejas un pavasaros smaržos maijpuķītes. Es droši vien līdz tam būšu, tāpat kā mana vecāmamma to bija izdarījusi, salikusi koferīti. Tur būs jau viss atlasīts, kas jāuzvelkt uz manām sakritušajām, aukstajām miesām, mācītāja numurs, kurš jau būs gatavs šim darbam, aploksnītēs būšu salikusi naudiņas kas kam maksājams, nu un visi citi nepieciešamie atribūti, tā ka palicējiem nebūs jālauza galvas ko un kā. Un vēl tur būs vēstule maniem bērniem.
Bet vēl līdz tam ir vairāk kā 50 gadi.