Nezinu, bet mana pirmā likme būtu uz CSP.

es reiz mēģināju iziet šādu aprēķina secību (iespējams, pārāk sarežģītu, bet man tas ir tipiski) - kaut kur vecajā presē varēja atrast tā laika lata kursu pret tā laika dolāŗu, savukārt amerikāņiem ir daudz gūglējamas literatūras par to, kāda ir tālaika dolāra vērtība pret šodienas (salīdzinot tur visādas pirkstspējas utml), jo pa tiešo todienu latu un 2013. gada latu pārrāvuma dēļ laikam nevar salīdzināt. Ja saka, ka par Tādu (!) naudu jau varēja aunu nopirkt, tad kā to ar šodienu salīdzināt? Kurš šodien te aunus pērk? Atsevišķi izrautas gada algas toreiz un tagad un īres cenas, un tas kā tirgū gāja un iet kartupeļi, arī droši vien nav salīdzināmi lielumi, bet amerikāņiem tāda pārrāvuma nav bijis, arī uzkrātajā statistikā, tāpēc man tas šķita loģisks gajiens. Es gan tos savus aprēķinus nepieseivoju.

āĀĀĀ

Tīklos var atrast dolāra vērtības izmaiņas gadu laikā. Tad, ja zinātu trīsdesmito gadu dolāra/lata kursu, varētu kaut ko noskaidrot.

vari atrast kaut vai visas kursa svārstības kopš 20-o gadu latvijas rubļa laikiem.

periodika.lv digitalizētajā valdības vēstnesī ir kursi.

tā, piemēram, 33. gada 10. jūnijā Ls1 bija $4.

O, lieliski! Paldies!

kā redzams, otrādi: 1$ = 4Ls

jā, pardon.

Vēl jau tās vecās naudas bija piesietas zeltam, ne?

34. gads:

Rīkojums

par ārzemju valūtas kursiem no
dokļu un nodevu aprēķināšanai
Nodokļu un nodevu aprēķinā
šanai un nomaksai, sākot ar 1934.
g. 10. oktobri, līdz turpmākam rī
kojumam, piemērojami šādi kursi:
1 Amerikas dolārs Ls 3,10
1 Anglijas mārciņa n 15,20
100 Francijas franku „ 20,40
ICO Beļģijas beigu „ 72 80
100 Šveices franku „ 101, —
100 Itālijas liru „ 27 —
100 Zviedru kronas „ 81 —
100 Norvēģijas kronas 9 69. —
100 Dānijas kronas „ 70 80
100 Austrijas šiliņu „ 63. —
100 Čechoslov. kronu „ 13.10
100 Holandes guldeņu „ 210.—
100 Vācijas markas „ 123 90
100 Somijas markas „ 7. —
100 Igaunijas kronas , 86 —
100 Polijas slotu „ 59.—
100 Lietuvas liti „ 52. —
100 Dancigas guldeņu , 103. —
Ar šo atceltš 1934. g. I. sept.
rīkojums (V. V N° 197) par ār
zemju valūtas kursiem nodokļu uu
nodevu aprēķināšanai.

http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_lgve1934n012|article:DIVL67|page:1|issueType:P

O, super! Tad sanāk, ja 1934. gada mārciņa mūsdienā ir 61 vērtībā, tā laika lats ir 4,01 vakardienas lati? Es nudien esmu pilnīgs ambālis matemātiskās darbībās.

diez vai... jo tas ka GBP ir inflācija metusi 60 reizes, nenozīmē, ka lats arī ir 60x cēlies, citādi sanāk:

1 gbp tad -> 61 gbp tagad
15,20 ls tad -> 927,2 ls tagad?

drīzāk jāskatās, ko tad varēja nopirkt par 1GBP 34. gadā un jāsaprot, ka to pašu drīzāk varēja nopirkt par 15Ls.

šis ir ļoti interesants: http://www.iisg.nl/hpw/data.php#europe

tur ir excelis ar vidējo izpeļņu stundā vietējā valūtā pa visu eiropu (arī 30o gadu), ieskaitot EE un LV.

un cenas arī dažādām precēm dažādās valstīs ilgākos laika periodos.

starp citu, Latvijas pašas presē arī par to laiku var atrast cenas:

Noteiktas cenas
Ministru kabinets apstiprināja cenas
lauksaimniecības ražojumiem, kurus ie
pirks karaspēka vajadzībām, laikā no 1.
aprīļa līdz 1. augustam. Visas cena* no
teiktas latos par kvintālu. Svaigas zivis
— 25 ls; sālītas zivis — 30 ls; ķilavas —
32 ls; svaigam pienam vispārējai lietoša
nai — 13 ls, bet slimnīcām — 14 ls; kartu
peļiem — 5 ls; kāļiem un bietēm — 5 ls,
svaigiem kāpostiem — 6 ls; burkāniem —
6 ls; sīpoliem — 18 ls; sienam — Rīgas un
Daugavgrīvas garnizonos 0 ls, bet pārējos
— 5,50 ls; salmiem no 3,50 līdz 4 ls. Par
virsšķiras sienu — cenas paaugstinājumi
20%, bet par otro šķiru — cenas pazemi
nājums par 20%. — Rīgas un Daugavgrī
vas garnizonu vajadzībām atļāva iepirkt
no firmas «Bekona eksports» 87 tonnas
liellopu gaļas.

laikraksts Rīts no 1935. g. marta

anonymous šķiet loģiskāks aprēķins, jo todienu 1 lats pret mārciņu tātad bija 0,066 un pareizinot to ar 61 sanāk 4,01 lati (34. gada) pret šodienas mārciņas vērtību. Var paturpināt, ka ja pēdējais lata kurss pret mārciņu bija apmēram 0,82 pret 1, tad sanāk simpātiski 3,29 2013. gada lati pret ulmaņlaika 1 latu. Apejot neesošo statistiku par pārtrauktās Latvijas inflāciju.

Jā, man kaut kā līdzīgi sanāca. Bet es jau sāku nogurt. Tie cipari mani dzen izmisumā.

paliec pie šitā!

man kaut kā sanāca, ka Aspazijas 3000 lati varētu būt kādi 17 000 eiro.

14 tūkstoši, bet izklausās diezgan loģiski. 3000 pēc tā laika literatūras bija ļoti ļoti pieklājīga summa vidējam pilsonim.

Nez, kur tas pilsonis ir patlaban?

daudziem viņa mantiniekiem atgūstot denacionalizētos īpašumus, kā zināms, vairs nebija jānomaksā 40. gadā pārtraukto hipotekāro kredītu atlikumi.

Tas gan.

nav izslēgts.

jautājums jau tomēr parasti, salīdzinot naudu, lielā mērā ir, ko par tiem 3000 latiem tad varēja nopirkt, nevis cik tas mehāniski pārrēķinās.

jo cenu struktūra varētu būt bijusi drusku cita: pārtika, benzīns, mājoklis, etc. droši vien būtu jēga salīdzināt arī pirktspēju.

Skat. piemēram, to pašu laikrakstu Rīts, 35. gada aprīli, par vasarnīcu izīrēšanu rīdziniekiem:

Bulduros labi mē
melēta ' 'staba maksā 80 ls. Tik pat pra
sa arī Majoros, bet Lielupē par istabu
vienā no modēm? m celtnēm vakar prasīja
100 ls. Tas neesot dārgi, īrētāji piebil
da, jo iznākot tikai nepilni 25 ls mēnesī.
Dubu'tos istaba maksā 50 ls, Mellužos —
40 ls un Asaros pieklājīgu istabu varēja
dabūt par 30 ls.
Izīrē arī vasarnīcas, šaipus Majoriem
par atsevišķu trīsistabu dārza vasarnīcu
prasa 200 ls. Viņpus Majoriem vasarnī
cas lētākas un Jaundubultos kādu četris
tabu dzīvokli varēja dabūt par 120 ls.

Jā, te vajadzētu ieslīgt kaut kādu pamatpreču cenu salīdzinājumos (Makdonalds vēl nebija izgudrots, ha ha), bet tam man toč trūkst spēka.

vai ne.

jo, redz, piemēram, banāni maksāja uz 35. gadu 5Ls/kg, bet tas dēļ ievadmuitas, kuru atceļot 36. gadā tiem bija jāsāk maksāt jau 1,25. ko raksta autors vispār atzīmē, ka bez muitas, pasaules tirgos tos varētu nopirkt par 0,25s/kg.

vispār, interesantas lietas.

Imho pirktspējas paritāte varētu būt labākais ceļš, kā to rēķināt, taču jāizdomā, kādas tieši preces jāņem vērā. It kā "jo vairāk, jo labāk", taču tas nebūtu īsti objektīvi - piemēram, tolaik auto bija ekskluzīvs deficīts, bet zirgi ne, savukārt tagad ir otrādi.

jājautā, vai vispār ir jēga salīdzināt, bet ja ir, tad, kāpēc lai nevarētu arī tīri mehāniski, tuvinot aprēķina precizitāti neiespējamajam ideālam ar nebeidzamu, arvien jauniegūtu datu iekļaušanā. Labi, uz pārtiku tiešām nav grūti attiecināt pat tos tagad visprimitīvākajā veidā iegūtos 1:3,29. Un tāpēc statistiķi taisa pārtikas grozus un nepieciešamos minimumus, lai lietas būtu kaut cik vispārīgi salīdzināmas, bet mēs katrs sev varam pajautāt, cik ļoti minimālais pārtikas grozs attiecas uz mūsu pašu dzīvi? Bez olām varētu iztikt, bet bez interneta nē, vai ne. Vai arī pilnīgi mierīgi var krāt komunālos parādus (jo to cenas ir neadekvātas!), bet uzskatīt, ka ir cilvēka necienīgi neaizbraukt reizi gadā uz Antāliju.
Varbūt tiešām - ja gribas zināt, ko Aspazijai nozīmēja 3000 lati toreiz, drīzāk ir vērts skatīties, ko toreiz par to varēja nopirkt, nevis ko tagad.

Nuja.

Jo viss jau ir kontekstā tomēr zināmā. Arī tā pati pārtika -- neatradu maizi, pienu, kartupeļus, bet arī nav izslēgts, ka tie katrs tad maksāja citādāk kaut vai % viens pret otru. Jo, kā augstāk pieminēju, kaut vai tie paši banāni tobrīd pēc nomināla maksāja 5Ls/kg (tātad, pēc kursa 3.92 sanāk, ka banāni 35. gadā maksāja mūsdienu naudās Ls 19/kg).

jā, banāni un pupiņu kafija, kas tagad ir lēta ikdiena, bet toreiz - luksuss un "koloniālpreces". Tajās open minded lekcijās, Strengas seriālā laikam, bija stāsts par ievedmuitām gatavai produkcijai un sastāvdaļām vai detaļām kā, tipa, vietējās rūpniecības veicināšanas pasākumu, kas šodien šķistu dīvains, bet kā rezultātā mēs varam lepoties ar "savu" Ford Vairogu, jo gatavs ievests fords bija dārgāks par uz vietas samontētu un tā tālāk.

> 3,29 2013. gada lati pret ulmaņlaika 1 latu
Noteikti ne. Kas ir subraba pieclatnieks ar Mildu pret 15 latiem mūsdienās?

Mani neinteresē emocionāli iekrāsotā antikvārā vērtība, bet divu laiku reālais pirktspējas salīdzinājums.

Intereses pēc pārrēķini "emocionāli iekrāsoto antikvāro vērtību" sudraba vērtībā, piemēram.

Vienai koleegjei, tulkojot filmas titrus, dators automaatiski bija izlabojis visus "pedinjus" uz "pledinjiem".

Pardon, iekomenteeju garaam :D

Šis bija labi. Es jau riktīgi sabijos, ka pats neatceros, ko esmu ierakstījis.

"Kļūdīties ir cilvēcīgi, tak sajūta - debešķīga!"

Šis reāli pretendē uz ilgu laiku interesantāko ierakstu, tsk īpaši pateicoties begemots.

Jā, neatsverams!