- 22.3.15 22:37
- Negribu izklausīties pēc kāda ksenofoba, kaitnieka vai riebēja, taču ar krievu literatūras klasiku man vienmēr bijusi tikai viena problēma. Tu sāc lasīt kaut kādu tur Dostojevski vai, piemēram, Čehovu, un savstarpējo attiecību drāmas uztveršanai tev ir jāvelta pat mazāka piepūle, nekā darbojošamos personu iegaumēšanai. Visi tie vārdi un tēvavārdi, uzvārdi, San Saniči un Olgas Dmitrijevnas vai augstdzimtības tādas vai citādas - tas nu ir visīstākais hibrīdkarš, kuram ķīnieši ar saviem Nobela prēmijas laureātiem ir pamanījušies pieslēgties vēl pavisam nesen.
- 15 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 22.3.15 22:42
-
Nu pamazām jau tais galvenajos tēlos ielasās. Kareņina man šobrīd iet raiti.
- Atbildēt
- 22.3.15 22:51
-
Tieši manas domas. Tie uzvārdi un tēvu vārdi apgrūtina uztveri, bet pieļauju, ka tas vairāk ieraduma dēļ.
- Atbildēt
- 22.3.15 22:54
-
jā, kā dzīvē. beigās jau vienalga kurš van vaničs, ko darījis, galvenais, ka visi savējie.
- Atbildēt
- 22.3.15 22:56
-
Absolūti nesaprotama piebilde.
- Atbildēt
- 22.3.15 23:00
-
hmm.. ar to es domāju, ka arī dzīvē, ciemojoties pie krievu radiem un klausoties viņu stāstus, visi onkuļi un kaimiņi saiet vienā putrā, un rodas pārpratumi un tenkas.
bet varbūt tu domāji kaut ko citu. - Atbildēt
- 22.3.15 23:01
-
Klausoties pašam savus radus, ir viena vienīga putra.
- Atbildēt
- 22.3.15 23:03
-
tu droši vien esi sadzēries
- Atbildēt
- 22.3.15 23:11
-
Skaidra lieta!
- Atbildēt
- 23.3.15 10:03
-
Secinājums: radi - tā ir putra vārdos un galvā...
- Atbildēt
- 22.3.15 23:00
-
sevišķi grūti, ja vairāki sākas ar vienu burtu
- Atbildēt
- 22.3.15 23:00
-
Jā, allaž
- Atbildēt
- 22.3.15 23:13
-
tāpat Markesa simts vientulības gados variācijas ar A no paaudzes uz paaudzi.
- Atbildēt
- 22.3.15 23:07
-
Ak, es šajā problēmā ksutrējos atzīties. Markesa 100 vientulības gadi, salīdzinoši, liekas tik vienkārši - atmetu ar roku un pat necentos atcerēties kurš ir kurš, jo ne jau tur tā jēga.
- Atbildēt