- 11.6.09 10:32
- Pašiem sava valsts latviešiem varētu izrādīties liktenīga. Atšķirībā, piemēram, no t.s. "trimdas" latviešiem savā valstī dzīvojošs latvietis i negrasās par kaut ko baigi iespringt, nospraust tālejošus mērķus un tad ar melnām mutēm kārpīties tos sasniegt. Nē, bez tā visa var iztikt, jo latvietim pienākas tāpat - pienākas liela alga, pienākas starptautiskie aizdevumi, pienākas neko nedarīt u.tml. Nu par to, ka viņš ir šeit, tagad, savā valstī un latvietis. Šādā noskaņā darbojas izglītības sistēma, valsts pārvalde, uzņēmumi un viss viss viss. Lai samanītu kontrastu, nav slikti pievērst uzmanību krievu skolēniem - viņu apņēmība un mērķtiecība ķepuroties uz augšu un kultivēt savas spējas ir ne par kapeiku švakāka par pirmās latviešu bēgļu paaudzes rosību. Motivācija ir visai skaidra - nekas tev nepienākas, un viss ir jāsasniedz pašam. Var, protams, uzskatīt, ka Ušakova & Co uzvara domes vēlēšanās ir Kremļa pirksts, taču jau pavisam tuvā nākotnē līdzīgas uzvaras var notikt arī daudzās citās jomās, un ar Kremli tam nebūs nekādas saistības.
Viena no lieliskākajām krīzes apkarošanas idejām ir iecere Latvijas vēstniecībās atstāt tikai vienu darbinieku - vēstnieku. Tā vietā, lai pusgada laikā kaut vai uz laiku apturētu lielu daļu ministriju, un atstātu varbūt vienīgi grāmatvedi vai ko nu tur, lai budžeta iestādēm var pārskaitīt naudiņu. Bez izglītības programmu pārstrādāšanas vai kultūrpolitikas veidošanas jau kādu brīdi varētu iztikt; skolotāji mācītu tāpat un kaut kāda kultūra savā nodabā arī darbotos. - 25 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 11.6.09 10:45
-
vārdsakot, "krīzes menedžeru" laikam nav tāpat
- Atbildēt
- 11.6.09 10:47
-
bet tieši tā.
- Atbildēt
- 11.6.09 15:02
-
Antons V
>>>> Var, protams, uzskatīt, ka Ušakova & Co uzvara domes vēlēšanās ir Kremļa pirksts, taču jau pavisam tuvā nākotnē līdzīgas uzvaras var notikt arī daudzās citās jomās, un ar Kremli tam nebūs nekādas saistības.
Es neko nesaprotu. Šim teikumam tu piekrīti, bet balsot neej. Kur konsekvence? Jeb arī tu esi no tiem, kas ir viņpus laba un ļauna, proti, kam visi konsekventie šķiet stulbeņi? - Atbildēt
- 12.6.09 10:55
-
tev dusmas uz krieviem ir aptumšojušas acis un prātu, Volkov! tu šajā ierakstā redzi tikai kremļa pirkstu, bet es -
>> latvietis i negrasās par kaut ko baigi iespringt, nospraust tālejošus mērķus (..) latvietim pienākas tāpat - pienākas liela alga, pienākas starptautiskie aizdevumi, pienākas neko nedarīt u.tml.
man kā krievietei kremļa pirksts patīk labāk par buša pirkstu.
(attēlā Sačiko Hanai gūst prieku ar buša pirkstu) - Atbildēt
- 12.6.09 14:50
-
Antons V
Man nav nekādu dusmu uz krieviem. Es vispār nedusmojos pēc nacionālā principa, tāpēc šajā ziņā tu vari atslābt.
Vēlēšanu sakarā mani satrauc tikai viena lieta - atbildības trūkums gan no elektorāta, gan no politiķu puses. Pie pirmajiem pieskaitāmi tādi nebalsotāji, kā tu un Šlāpins. Pie otrajiem Šlesers ar Ušakovu, tieši tā pat kā politiskās prostitūtas TB/LNNK, ZZS u.c.
Tas, ko es nesaprotu ir: kā tu vari iestāties par aktīvu rīcību un mērķtiecību, bet neaizvilkt savu seksuāli aktīvo pakaļu (ar pirkstu vai bez) līdz vēlēšanu urnai? Pašai neliekas, ka tur ir pretruna? - Atbildēt
- 12.6.09 15:04
-
nē, neliekas. es nebiju ne par vienu.
tukrklāt tur jau priekšā bija daudzas tādas pakaļas kā tavējās ) - Atbildēt
- 12.6.09 15:54
-
Antons V
Tur, kur es vēlēju, iecirknis ap 18.00 bija tukšs, kā modes veikals Vecrīgā.
Jā, es arī gribētu vēlēt par tādiem kandidātiem, kas līdzinās Obamam vai kādam citam harizmātiskam un profesionālam politiķim (vai kādas nu tev tur tās simpātijas). Bet tādu nav. Ir tikai šitie. Un tieši viņi (kurš gan cits?) lems par to, kā tu šeit dzīvosi. Ja tev nav žēl sevis un tu ļauj viņiem darīt ko viņi vēlas (zagt un melot), tad tā, protams, ir tikai tava privāta darīšana. Taču viņu darbības ietekmē arī tādas īpaši ievainojamu cilvēku grupas, kā pensionāri, maznodrošinātie, invalīdi, jaunās māmiņas, u.c. Tātad, ar savu nerīkošanos tu ļauj politiķiem čakarēt pensionārus un jaunās māmiņas. Atkārtošu to, ko jau esmu kladzinājis n-tās reizes: mēs esam atbildīgi gan par savas rīcības, gan par savas bezdarbības sekām. Un katra cilvēka morāls pienākums ir rīkoties tā, lai nenodarītu ļaunumu citiem.
Protams, gadījumā, ja tava morālā pārliecība balstās uz atziņas, ka pohuj par citiem, galvenais, ka man ir labi, tad es te veltīgi tērēju laiku. - Atbildēt
- 12.6.09 15:55
-
es negribu zināt tavas domas, es tās nelasu. un lūdzu izbeidz man tās uztiept.
- Atbildēt
- 12.6.09 16:05
-
Antons V
Nu, ja tev ir pohuj, tas nenozīmē, ka citiem arī. Zem šī cilvēka ierakstiem man ir tiesības (kamēr neizbanos) teikt ko un kā vēlos, tāpat kā tev ir tiesības neklausīties un neatbildēt. Brīvība un demokrātija.
- Atbildēt
- 13.6.09 13:44
-
Jā, lūk šis ir reāls bērnudārzs.
- Atbildēt
- 15.6.09 09:26
-
ze
Un ko darīt, ja "ievainojamās grupas" pašas ievēl to, kas viņus pēc tam čakārē? Un kā tu balsojot vari būt parliecināts, ka esi balsojis par tiem, kuri nākot pie varas nečakarēs visus minētos? Kāpēc man jājūtas vainīgam, ka lielākā daļa LV iedzīvotāji ir lohi un pastāvīgi ievēl tos, kas viņus jau 20 gadus čakarē? Piemēram, pagājušajās vēlēšanās uzvaru guva TP LPP/LC TB un ZZS un visu sadirsa - tad kuram šajā gadījumā būtu jāuzņemās "morālā atbildība"?: a) tie kuri balsoja par viņiem b)tie kuri balsoja par citiem c) tie kuri nebalsoja vispār? Tu gribi teikt, ka tam kurš nebalsoja ir jājūtas vainīgam, ka tagad tiek čakarēta daudzbērnu māmiņa Daina, kura pati balsoja par minētajiem pol. spēkiem? Un kāds ieguvums ir tam, kas balsoja par kādu citu, ja tas vispār nav iekļuvis saeimā, vai atstāts opozīcijā? Ok, mēs zinam, ka normālos parlamentos opozīcijai ir kaut kāda jēga, bet šiet būt opozīcijā nozīmē nebūt pārstāvētam vispār.
- Atbildēt
- 11.6.09 11:05
-
Baigais Merķelis sajuties? :)
Ušakova & Co uzvara domes vēlēšanās nav Kremļa pirksts, tikai žesti un ķermeņa valoda. Pašu pirkstu, iespējams, manīsim visai tuvā nākotnē. - Atbildēt
- 11.6.09 11:24
-
Piekritu bezmaz vai visam ierakstam, bet runajot tiesi par arlietu resoru - uz laiku vestniecibu aizklapet ciet pavisam varetu nopietni iedragat attiecibas ar valsti, kura atrodas vestnieciba. (Tas, ka viens pats vestnieks neko jedzigu tapat nespes izdarit, nu, ta ir cita problema.)
Saprotams pastav jautajums, vai mums vajag vestniecibas kaut kadas valstis, ar kuru mums ipasu sakaru nav, un tad vel paliek jautajums, vai mums vajadzeja krizes prieksvakara vert vala vestniecibas Egipte un kur nu vel atvera, bet, manuprat, pavisam aizklapet (ja tas nav uz visiem laikiem/ilgu laiku) varetu nopietni kaitet Latvijas statusam taja valsti, kas ari varetu atspeleties uz investicijam un ta. - Atbildēt
- 11.6.09 16:52
-
ne gluži. īslandieši romā, piemēram, vispār vēstniecību slēguši. un visi izturas ar izpratni. drīzāk smieklīgi izskatās feilējušas valsts vēstnieks, kurš joprojām pārvietojas protokola prasībām atbilstošā automobīlī un joprojām imitēt arī visus pārējos formālos elementus, kas parastu cilvēku padara par "viņa ekselenci".
- Atbildēt
- 11.6.09 11:47
-
āmen! jā, es arī esmu domājuis kāpēc tā, ka tie latvieši, kas no bēgļu nometnēm dīpīšiem aibrauca uz ASV, UK, citur- bez valodas bez nekā kaut ko sasniedza, viņi pārsavarā visi ir turīga vidusšķira- ārsti, zinātnieki, labi mene'dzeri- dzīvo labi. Bērni viņu tāpat. Mans tēta brālis sāka kā ābolu lasītājs UK bez valodas bez kā- beigās uztaisīja savu uzņēmumu. Nu potenciāls mums ir- bet kāpēc mēs nevarma paši savā zemē- tikai, kad piespiedu kārtā mums jāidzīvo citur- nesaprotu. Piemēram ebreji- uztaisīja ar savu zemi čiki.
- Atbildēt
- 11.6.09 12:37
-
Izraēlas piemēra piesaukšana salīdzinājumos mani vienmēr ir fascinējusi. Jā, kāpēc gan mēs arī nevarētu būt izredzētā tauta un taisīt savu Genocīda industriju?
Un kāpēc vispār trijiem ir jācieš badu, lai viens būtu paēdis? - Atbildēt
- 11.6.09 12:43
-
a mani piemēram iedvesmi kaut kur- jā, kāpēc mēs nevarējām krieviem pieprasīt kompensācijas par gulagiem un koncentrācijas kampiem, kāpēc? Tāpēc, ka krievi skaitās uzvarētāji, bet vācieši zaudētāji un tāpēc vēl tagad maksā pēdējo santīmu jebkuram ebreju tantukam, kurš kaut vienu kāju Aušvicē pabijis un laimīgi izglābies.
Ebreji savu valsti uzblieza tuksnesī 1956. gadā- tagad pat tur īsti krīzi nejūt- kkarojot visu laiku ar visām parējām apkārtējām valstīm, esot patstāvīgā karastāvoklī, močijot naudas aizsardzībā, kara tehnikā. taču tai paša'laikā savu valstu padarot par prosperous, maksājot repatriācijas visiem ebrejiem, kas iecēloja no biušās PSRS+pensijas- kad viņi nevienu dienu nebiaj strādājuši šīs valsts labā. Jā, ASV ebreji palīdzēja grūda nauda. Arī mums palīdzēja atmodas laikā, arī mums deva naudu...
Nezinu, es negribu kačāt politiku- bet nesaprotu, kā valstī, kurā ir miers, kura atrodas labā ģeopolitiskā situācijā ar gudirem, izglītotiem cilvēkiem- var iestāties tāds hujar, a valstī, kur ir patstāvīgā kara stāvoklī - tuksneši, bez naftas - ir aug'\supejoša attīstība. - Atbildēt
- 11.6.09 13:21
-
1948. gadā uzblieza. Un ne bez ASV, Lielbritānijas un pat Staļina PSRS militāras un finansiālas palīdzības.
Runa ir par netaisnību kā sabiedrības pastāvēšanas cenu - ir sen pierādīts, ka tādas valstis kā šī pati Izraēla vai teiksim Dānija savu dzīves līmeni nemaz nevarētu uzturēt, ja tā pat dzīvotu kaut vai 50% pārējās pasaules populācijas. Jo dzīves līmeņa uzturēšana ir cieši saistīta ar resursu izmantošanu, bet tie ir tik, cik mūsu planētai ir. Tāpēc arī 15% pasaules valstu patērē 80% pasaules resursu. Pirms runāt par kaut kādiem veiksmīgiem valstu realizācijas piemēriem, šo vienmēr vajag paturēt prātā.
Nu nevar taču lai arī cik ģeniālu un ūbermešisku ebreju, bet tomēr saujiņa tuksnesī vien uz sava entuziasma uzcelt tādu valsti. Padomā loģiski. Iespējams, šāda valsts bija nepieciešama, lai citas lielvalstis caur to varētu realizēt savu ārpolitiku utt.
3. Reiha bruņotie spēki arī skaitījās pasaulē labākā armija, bet tāpat pārspēka priekšā kapitulēja. Arī ūbermenši ebreji taču kapitulētu arābu ordām, ja viņiem nepalīdzētu.
Ar to visu gribu teikt, ka iespējams, Latvija lielvalstīm nav pietiekoši interesants stratēģisks objekts, kur ieguldīt resursus. Vienīgi Maskavijai ir teritoriālas pretenzijas - un no tās mums arī maksimāli jāuzmanās. - Atbildēt
- 11.6.09 13:32
-
Prof. Biezpientaure
>kāpēc mēs nevarējām krieviem pieprasīt kompensācijas par gulagiem un koncentrācijas kampiem, kāpēc?
droši vien tā paša iemesla dēļ, kura dēļ nenogrieza valsts finansējumu nelatviešu skolām. Kam būtu nauda, mācītos dzimtajā valodā, kam nebūtu - ietu valsts skolās ar valsts mācību valodu.
Krievijā droši vien uztaisītu sarkano strēlnieku upuru apvienību, kas izvirzītu prasības pret LR. Kautkā tā. - Atbildēt
- 11.6.09 14:24
-
Par PSRS uzvaras lomu nav tik viennozīmīgi, jo nacismu uzveica sabiedrotie, vienīgi PSRS vēlāk ļoti uzsvēra savu lomu kā noteicošo, kaut gan tāda tā bija drīzāk ASV.
Par kompensācijām no Krievijas kā PSRS vēsturiskās mantinieces ir veikti vismaz 2 aprēķini par to apjomu, pirmajā sanāca ~500 miljardi, par otro nezinu.
Problēma ir tajā, ka valsti 1940.tajā gļēvi atdeva. Kā arī tajā, ka tie, kas neiedziļinās Latvijas tā laika vēsturē, to vienu gadu vienkārši nepamana, tas pazūd vēstures lielajās līnijās. Nu un tad sanāk, ka bija uzreiz nacisti un pēc tam padomju atbrīvotāji, kaut arī bija MR pakts, tam sekojoša okupācija no PSRS, tad no nacistiem, tad atpakaļokupācija no PSRS un diezgan ilgas partizānu cīņas. Man šķiet, ka jebkuram ne-latvietim šis skaidrojums vārdiski liekas pārāk samudžināts, kad tas vēl ir tikai pusē.
Bet ja uzzīmē uz papīra un izkrāso, tas sanāk samērā uzskatāmi. Manuprāt tas būtu jāizdara Latvijas institūtam un visām Baltijas valstīm kopīgi - jāveic vienkārša šī strīdīgā jautājuma vizualizēšana, bezmaz kā buklets, papildināts ar sausiem faktiem. Un jāizplata ne vien LV vēstniecībās ārzemēs, bet arī tajās mācību iestādēs, kas tepat Latvijā māca sagrozītu LV vēstures versiju. - Atbildēt
- 11.6.09 14:34
-
nu žēl, žēl- to vajadzēja močīt jau 1991-1992. gadā- kad bija Jeļcins vēl un arī par Abreni tas pats. Nu, lūk, es nezinu - bet kāpēc man tieši liekas tik būtiska iezīme, ka mēs esam tur, kur esam un ebreji peimeŗam ir tur, kur ir. Viņi spēj vēl n-tos gadus pēc II WW visiem sajusties vainīgiem, a mēs pakāsām visu, ko var pakāst. nezinu - varbūt tā vajadzēja, varbut politsko kompromisu vārdā vajadzēja- bet neesmu pārliecināta- pārāk jau nu gļevulīgi un veigli visu atdevām. mēs nespējam to izdarīt tā kā viņi- piekāpjamies, mums vēl piesola ērzeļa ausis. Un, lai kāds tik pa'meģina kaut ko pateikt par holokaustu - tad vobše būs prāvu prāvas.
- Atbildēt
- 11.6.09 13:29
-
šeit, piedod, nevar saprast, ko tu saki
- Atbildēt
- 11.6.09 13:38
-
Skat. manu nākošo komentu.
- Atbildēt
- 11.6.09 12:34
-
Neatceros, kurā blogā lasīju par pašreizējo krievu "nacionālisma" viļņa salīdzināšanu ar jaunlatviešu aktivitātēm 19. gs. otrajā pusē. Toreiz daudzus jaunlatviešus arī atbalstīja Krievijas impērijas politikas īstenotāji kā pretsparu vācu muižniecības ambīcijām. Šoreiz vāciešu nav.
Bet uzskatīt, ka ar Kremli krievu ģeržaviskuma vilnim nav nekādas saistības, ir mazākajā mērā naivi. Viss tas taču balstās uz vēstures pārrakstīšanu, vai arī, jau pārrakstītās vēstures propogandēšanu jaunā kvalitātē. Tā neradās tā stihiski "iz krievu tautas mīklainās dvēseles", bet tika spēcināta RU polittehnologu kontrolētajos TV un interneta medijos, no kuriem Latvijas krievi iegūst savu pārliecību par notiekošo. - Atbildēt
- 12.6.09 10:23
-
Šādas iezīmes bija vērojamas arī pirms valsts izveidošanas. Piemēram, jau tālajos 70.-80. gados, salīdzinot studentus Medicīnas akadēmijā, pasniedzēji skumji secināja, ka latviešu un krievu valodu plūsmas krasi atšķiras: ja tautieši raugās pulkstenī: cik līdz lekcijas beigām, tad krieviņi vēl pēc lekcijas dzenas pakaļ pasniedzējam, lai jautājumus uzdotu.
Ar kamrādiem pie bairīša spriedām, ka ja vidēji homo sapiens sapiens starpā psiholoģiski uz individuālo uzņēmējdarbību spējīgi aptuveni 10% īpatņu, bet pārējie var būt tikai padotie, tad mūsu platuma grādu iemītniekiem šis % varētu būt vēl mazāks. Neredzam latviešū uzņēmējspējas ne emigrācijā (kur šie sūri strādāja, izglītojās, sasniedza labklājibu, taču savu uzņēmumu izveidotāji uz rokas pirkstiem saskaitāmi), ne šeit (kur 90% uzņēmumu veidoti, nočiepjot "pušelnieka bērzu birztaliņu" vai sarunājot ar švāģeri valsts/pašvaldības pasūtījumu). - Atbildēt