Asociācijas par pistāciju riekstiem lietainā vakarā.
Tajā vasarā, kad mums bija ap 20, mēs dzīvojām Tajā vietā. Toreiz - un tas bija drusku pēc Sākuma, tas bija pirms dušas, pirms ugunsgrēka, pirms remonta, pirms daudzām nelaimēm un labām lietām - mēs ar citronmeetra tur valkājām džinsus un rūtainus kreklus, un vaļas brīžos gājām pie zirgiem.
Vēlāk mēs jau ar Blondo (kas toreiz nebija blonda) dzīvojām augšā, kamīna istabiņā, un guļot gultā, pa logu bija redzamas augusta debesis. Vakaros dzērām viskiju vai upeņu liķieri, un reizumis piedalījās arī Tēlnieks, un jautāja, vai mēs ko nevēlamies, un mēs pieprasījām pistāciju riekstus, bet lejā B. veikalā to nebija. Un Tēlnieks aizkustinoši plātīja rokas un piedāvāja zemesriekstus. Un mēs nosēdējām līdz vēlai naktij pie kamīna ar Tēlnieku un ar Blondo, kas tolaik nebija blonda.