Nesen braucu trolejbusā, tur sēdēja viena meitene, kādi gadi 15-16, paapaļīga, ne pārāk smuka, klēpī bieza grāmata gludos vākos. Blakus stāvēja kādi trīs jaunekļi ap 17, un viens, kam bija ieģipsēta roka, pārliecās meitenei pār plecu un sāka skaļi lasīt, pārējie ķiķināja, meitene smaidīja, tādu neveiklu smaidiņu, kā cilvēks, kas nezina, kur likties. Tad ieģipsētais sāka prasīt, ko lasot, un kas tas esot, meitene pavēra grāmatas vāku - "Dens Brauns", ahā, ieģipsētais teica jau nopietnākā balsī, tā jau es domāju, viņiem tagad filma arī ir. Tā viņi tur palika visai draudzīgi runājamies, kad es izkāpu, bet es kāpu un domāju par to pašu vēso latvietību, pie kuras noteikti pieturētos arī es, un par to, cik tā pamatota. Ej nu sazin.