Interesants novirziens, ko pētīt tālāk būtu identitātes nozīme personības labklājībā. Cik saprotu, tiesību aktos pastāv jēdziens "bērna tiesības uz identitāti". Nevis vienkārši zināt, kas ir tie cilvēki, kuri tevi audzina, bet arī zināt, no kurienes esi cēlies. It kā ikdienas līmenī tas vispār nav svarīgi un neko nemaina – šis bioloģiskais stāsts –, bet pietiekami daudz kur redzam, ka bērni – agrākā vai vēlākā vecumā – tomēr izjūt kaut kādu tieksme mēģināt to stāstu lasīt kopā, arī tad, ja ne viss tur obligāti ir skaists un rožains.