annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2005-09-23 15:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tad es vēl nopirku grāmatu. Kamēr meita dzied, man ir 40 minūtes laika, neko īpašu nevar pasākt. Ja nelīst, var sēdēt parkā. Var arī sēdēt kafejnīcā. Aizgāju uz Rozes grāmatnīcu, nebiju gan domājusi neko pirkt. Mums tagad, godīgi sakot, sakarā ar to, ka es nestrādāju, grāmatas pirkt nav paredzēts. Taču baigi sakārojās Kaningema "Mājas pasaules malā". Nebiju to lasījusi. Tik ļoti sakārojās, ka nenocietos. Tā man gadās.
Vēlāk meita gulēja, bet puika vēl nebija mājās. Ārā lija lietus, un es lasīju.Lasīju kā senāk, kā kādreiz, aizmirsdamās.
Un nākamnakt atkal lasīju. Beigās pat raudāju.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]calis
2005-09-25 12:13 (saite)
es ari lasiju krieviski. tik daudz lasiiju ka lapas krita araa un tad devu draugiem. tagad nezinu kur taa graamata. skumstu pec vinjas. parasti manas graamatas ir pie manis. bet atceros vienu citatu uz visu muuzhu - spakoina kuznjechik, sredzji etoj krasati bajatsa njecheva, ja staboj...

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?