Tad es vēl nopirku grāmatu. Kamēr meita dzied, man ir 40 minūtes laika, neko īpašu nevar pasākt. Ja nelīst, var sēdēt parkā. Var arī sēdēt kafejnīcā. Aizgāju uz Rozes grāmatnīcu, nebiju gan domājusi neko pirkt. Mums tagad, godīgi sakot, sakarā ar to, ka es nestrādāju, grāmatas pirkt nav paredzēts. Taču baigi sakārojās Kaningema "Mājas pasaules malā". Nebiju to lasījusi. Tik ļoti sakārojās, ka nenocietos. Tā man gadās.
Vēlāk meita gulēja, bet puika vēl nebija mājās. Ārā lija lietus, un es lasīju.Lasīju kā senāk, kā kādreiz, aizmirsdamās.
Un nākamnakt atkal lasīju. Beigās pat raudāju.