Nakts pirms lidojuma ir briesmiiga, nu juus jau zinaat. Bet pietiek iekaapt taksii, un kaut kur liidzaas saak skaneet tas nao Ingas Gailes dzejolja: pamosties doties celjaa pamosties doties celjaa pamosties doties celjaa - un lidmashiinai paceljoties es jau esmu laimiiga. Un lidojums tik skaists kaa reti gadaas, bez makonjiem, Tallina kaa uz plaukstas, un ledus juuraa plaisaa un tad izbeidzas, un ap Helsinkiem veel sniega pilni dazhi lauki, un mezhi met zilas eenas... un Helsinki tik svaigi, kad esmu jau pilseetaa un man ir briivs laiks liidz vilcienam.
Un tagad sheit, vietaa, kur nekaa taada iipasha nav, ar Saksnaam ne saliidzinaat nevar, tomeer ir tik labi dzert riita kafiju uz balkonijna, kam kraasa aplupusi, vai uz baltaa diivaninja iekshaa, pie 50to gadu galdinja, kaut kur tas viss jau ir bijis, un veerot, kaa Blondaa izkar leoparda raksta dzhemperiiti uz balkona, un iet uz centru, un skatiities Aalvara Alto celtnes un skatiities veikalu un kapseetu un sektantu bazniicu, un pavasaris, pavasaris, sheit gan nav tik silts kaa jums tur Riigaa esot, tachu saule un veejsh un sniegs gandriiz nokusis, un man buus veel desmit dienas, ko domaat.
Es raudu vairs tikai siipolus griezhot.