annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2004-12-14 11:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nu vo, tādu palagu uzrakstīju, par skumjām, bez objektīva iemesla, bez diskriminācijas, tāpat. Par darbavietas ziemassvētku ballīti, kur visi izliekas lieli draugi, bet patiesībā tāli, un par to, ka ne jau es akurāt nomirtu bez tās prozas, tak gribas kaut kādas pašai savas vajadzības, kas nav pienākums.

Un viss pazuda, nebūtībā, virtuālo tekstu debesīs.

Ar bērnu es izskatoties pārliecinātāk. Nav man tādas pārliecības.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]drudzis
2004-12-14 16:44 (saite)
es arī bieži par to iedomājos.
t.s. patiesā sirsnība, baigā draugošanās ir izzudusi līdz ar privacy un "katrs pats par sevi" stila ienākšanu sabiedrībā. Un ir grūti adaptēties. Un tiešām ir smieklīgi, ja cenšas draugoties, kad patiesībā interese ir 0.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?