Kautrība nav augstprātība. Kautrība ir, kad tu nevari pieiet klāt cilvēkam, kurš tev patīk, kurš tevi interesē. Pat, ja gribi pateikt kaut ko labu. Un ar to var cīnīties.
Augstprātība ir tad, kad tu nevari piespiest sevi sarunbāties ar cilvēku, kurš tevi neinteresē, liekas garlaicīgs vai citādi nepatīkams. Un varbūt, un pat droši vien kaut kas ir arī šajā cilvēkā, bet tu, redz, novērtē viņu no pirmā acu skatiena, un viss, un nepieej klāt. Un, ja viņš pienāk, skaties kā ātrāk tikt no viņa vaļā. Lūk tā ir augstprātība, un ar to cīnīties gandrīz nav iesoējams.
Es gan cenšos cīnīties ar abām, bet ar pēdējo tas izdodas slikti. Ko pārdzīvoju.

Cita lieta, ka NO MALAS tās patiešām grūti atšķirt. Tāpēc kautrīgus cilvēkus bieži tur par augtsprātīgiem.
Taču - interesanti - augtsprātīgus par kautrīgiem parasti netur:)