Londona bija skaista. Tā atbilda visiem maniem priekšstatiem un ekspektācijām par Angliju. Īpaši jau parki. Īpaši jau Rīdženta parks rīta saulē. Vispār, viss, ko es biju lasījusi šai sakarā, piepeši iegūlās savās vietās. Vārdi iemiesojās. Es pabiju aizspogulijā.
Citādi - pārsvarā britu dzelzceļš un piespiedu sēdēšana tā bufetēs. Nav viegli tomēr braukt ilgās tūrēs. Visādas attiecību fiškas.
Jorkšīra - auksta un skarba, akmens krāvumu žogi, drūmas mūra celtnes, vējā horizontāli nostieptas lapas un kapu plāksnes. Un mitri krodziņi ar iestāvējušos alus dvingu. Velsa dīvaina.
Dalītie krāni un apkures neesamība esot puritānisma sekas. Ka cilvēkam pienākoties drusku ciest. Tā pavisam nedaudz. Tāds arī bija šis brauciens.