Meitai vakar bija dzimšanas diena. Viņa to svinēja ar skolasbiedriem, kopā ar vēl diviem klases jubilāriem pagalmā pie ļoti jaukiem cilvēkiem, tie bija tādi kā dārza svētki, kur daudzie bērni skraida un šūpojas, bet nedaudz mazāk pēc skaita pieaugušie, mazliet paguruši, asistē, un daži maliņā iedzer drusku vīnu. Un ir tiešām aizkustinoši, ja tie ir gudri un patīkami cilvēki, kurus tu sen zini, tādi klusi paralēli dzīves ceļi, kas reizēm nedaudz saskaras. Esmu pateicīga, ka mans bērns satiek foršus cilvēkus, kuri ir labi pret viņu. Es biju tikpat bikla kā parasti, kad neesmu šaurā kompānijā sadzērusies, bet tā sajūta, ka tam redz cauri.