Manai vīramātei vienmēr gribas svinības pilī. Vakar viņai bija jubileja, un viņa mūs uzaicināja uz restorānu Bīriņu pilī. Paralēli notika vasarsvētku pasākums, nu tur koncerts, zaļumballe un atrakcijas.
Vēlāk pie kafijas aizrunājāmies, kas ir kaitīgs, nonācām līdz zobiem, un tad viņa saka, par spīti bērnībai Sibīrijā, zobi viņai visi esot labi. Es saku, jums jau tur droši vien nebija saldumu. Bija gan, viņa atbild, ledenes. Bez tām ledenēm esot varējuši nopirkt tikai maizi, un arī ne uzreiz. Pirmajā pavasarī vispār gandrīz badā nomiruši, jo vietējiem dārzeņu krājumi jau beigušies, bet kolhozs par darbu devis paniņas, tas tad ir bijis vienīgais ēdiens. Pēc tam mamma pārcēlusies strādāt uz bagātāku fermu, kur maksājuši 30 rubļus. Par tiem tad pirkušas maizi un tās ledenes. Nekādu citu pārtikas produktu veikalā neesot bijis. Tai fermā strādājot, mamma viņu vienmēr saukusi padzerties pienu. Vēl joprojām uz pienu nevarot paskatīties.
Pēc pieciem gadiem Staļins palaidis bērnus mājās. Atgriezusies Latvijā deviņu gadu vecumā. Bez mammas. Mamma atgriezusies pēc Staļina nāves.