Es tikko ieliku cepties pirmo Zsv. kēksu. Pirmo no vairākiem šajā reizē, un arī pirmo manā mūžā. Speciāli darīju to šodien, kad neviena nav mājās. Mīkla sanāca smuka, lai arī es nemāku iesijāt, un man arī nav sieta, bet es bēru miltus pa druskai un blenderēju. Ā, un par cukātiem arī līdz galam nesapratu, manā tirgū nebija, es iecukuroju apelsīnu miziņas, bet drošības labad neliku daudz.

Upd. Pirmo eksemplāru nenocietos un pārgriezu bez visas nedēļām ilgās ietīšanas brendijā. Man taču jāzina, kas tur iekšā! Un garšo dievīgi.