Vīrs un dēls aizbrauca slēpot, es joprojām nevaru. Man toties bija gara, gaiša un mierīga diena. Nedarīju praktiski neko. Dzēru kafiju, drusku palasīju. Aizgājām ar meitu paēst. Man ir iepaticies, ka tagad mums tepat pie mājas ir Double Coffee, jo līdz šim tuvākajā apkaimē varēja izvēlēties starp Erebuni (garšīgi, bet dārgi un nesirsnīgi, ja runā latviski), Makdonaldu (ir jau labi, bet prasās "normāls ēdiens") un ne to labāko Lulū picas variantu. Meita ēda frikadeļu zupu un vafeles ar saldējumu, es ēdu tortillu un dzēru grenadīnu tēju. Viegla mūzika, ārā saulaina ziemas diena, pa logu var redzēt Maksimu, baznīcu, Makdonaldu, stāvvietu, divas plašas ielas, tālumā uz vienu pusi blokmājas, uz otru - privātmājas. Sēžu un priecājos, ka ir svētdiena, miers, nekas nav jādara. Pateicos, ka joprojām (vai vēl) varu atļauties kādu reizi paēst ārpus mājas. Mājās gājām ar līkumu, drusku nosalu, bet smuki.