cik gadu viņiem ir? kaut gan - tam nav nozīmes. cik esmu dzirdējusi, tā ir normāla parādība. paskaties dabā - kā vilcēni savā starpā cīnās, tas jau tīri ģenētiski ielikts - konkurences cīņa, tātad jācīnās, it īpaši šī "tieksme" ir izteikta puikām, un tas ir saprotami. bet, lūk - pat es ar savu 7 g. vecāko māsu arī par kaut ko plēsos, un pamatīgi, bet tagad neatceros, par ko, bet fakts tāds, ka tagad mēs esam vislabākās draudzenes. un es pazīstu daudzus brāļus/māsas, kuri pieaugot ļoti labi satiek, kaut gan bērnībā plēsās. es to apzinos, un gatavojos,ka manējie arī kausies.
viena mana kolēģe, psihoterapeite, brīžos, kad viņai zvanīja bērni un bļāva, ka saplēsušies, nokomandēja, lai katrs aiziet uz savu stūri un uuzraksta uz papīra lapas savu versiju par notikušo. tad mājās kopā lasīja un sprieda "taisnu tiesu".
un, jā - MV klātbūtne ļoti palīdz.