es pazinu ģimeni, kur bērni savā starpā nesatika tik ļoti, un vecāki šo viņu neatikšanu arī bija savā rietumnieku manierē tā akceptējuši un tik ļoti respektēja, ka mātei, piemēram, nācās no ārzemēm katru reizi atgriezties divreiz - nu, tā, lai mājās katru reizi ir tikai viens bērns, bet otrs kaut kur " nejauši" izgājis kopā ar aukli vai tēvu, proti, lai nebūtu konkurences atkalsatikšanās priekā. Es gan īsti nezinu, vai " otru reizi" viņa nāca atkal ar visiem koferiem, vai kā, un kur pa to laiku tika nogrūsts pirmais bērns, un vai tiešām tie abi bērni savā starpā nemaz nekomunicēja tiktāl, lai šo viltību atklātu, bet fakts - viņa pati man to stāstīja.