Par remontu pieklājas priecāties, bet esmu nogurusi nedzīvot mājās. Mēs jau paši dzīvojām remontējamā dzīvoklī, bet bērni atbrauca no laukiem, un viņiem labāk ne. Bardaks, putekļi un krāsas smaka, un Marijas nosliece uz klepu. Sākumā apmetāmies manu vecāku dzīvoklī, bet tad atbrauca mana mamma, negribas jau tur visiem spaidīties un viņu apgrūtināt, tā nu tagad mēs esam Mārtiņa mammas dzīvoklī, viņa rudeņos ilgi paliek Saulkrastos. Tas ir ēnains un vēss dzīvoklis trešajā stāvā, apkārt ir daudz koku. Es šais astoņos gados, ko dzīvojam 12. stāvā, esmu pieradusi, ka mājās ir ļoti gaišs un silts. Te ir pavisam savādāk, kaut rajons tas pats. Es neatceros, kad es pašu pirmo reizi te ciemojos, pastāv vairāki varianti. Es zinu, ka ciemojos jau pie Mārtiņa, Kalvis uz šejieni draugus neaicināja. Viņš sāka rīkot pasākumus tikai tad, kad pats jau īrēja darbnīcu.

Mani satrauc, ka tūlīt Marģeram sāksies skola. Tas man liek justies kaut kā nepatīkami. It kā es kādam būtu kaut ko parādā vai neizpildījusi mājas darbu. Pēc Jaunā gada gan Marģeram jau sāka iet tīri nekas pa skolu, tā kā ceru, arī šogad būs ok, taču es vēl neesmu nopirkusi diezgan daudzas lietas.
Vēl man nepatīk, ka skolas dēļ būs agri jāceļas.

Ā, un par aukstumu tak arī kaut kas jāpasaka. Vispār es labi panesu aukstumu. Bet man reti kad ir bijis tik ļoti žēl aizejošas vasaras. Plus šitais aukstais dzīvoklis.

Darbā man ir atņemtas runas tiesības Cibā. Varu Cibu lasīt, iekopējot IP adresi, bet pateikt neko nevaru. Reizēm tas attaisās un aiziet, bet tad atkal neveras parastajā veidā. Vakaros man parasti neko vairs negribas.

Vispār pa lielam man viss ir labi. Только этого мало